Šodien, Vasarsvētku sestdienā, ar meijām un kalmēm pušķosim māju, neaizmirsīsim arī vārtus un pagalmu, jo katrs īstens latvietis rīt svinēs Vasarsvētkus.
Šodien, Vasarsvētku sestdienā, ar meijām un kalmēm pušķosim māju, neaizmirsīsim arī vārtus un pagalmu, jo katrs īstens latvietis rīt svinēs Vasarsvētkus. Kristīgajā pasaulē septītajā svētdienā pēc Lieldienām Vasarsvētki ir baznīcas godu diena. Jaunās derības stāsts, ko atceras Vasarsvētku dievkalpojumos, nenāk no evaņģēlijiem, tas nav stāsts par kādu notikumu Jēzus biogrāfijā, bet vēstī par apustuļu sanāksmi, kas aprakstīta Jaunajā derībā.
Vasarsvētku tradīciju mums ir samērā maz. Svētku līdzība ar Jāņiem ir visai liela. Kur Jāņiem zāles (dzīvi augi ar ziediem), tur Vasarsvētkiem meijas (dzīvi augi bez ziediem). Zāles, ja tās izžāvē, lietojamas dziedniecībā, bet arī meijām piemīt īpašs spēks – tās, piemēram, sakaltētas spēs pasargāt sienu no pelēm un pelēšanas. Vasarsvētku ēdiens ir sausi zirņi un pupas.
* Ja pirmais pērkons nogrand pirms Vasarsvētkiem, gaidāma auglīga vasara.
* Meijas sētā nedrīkst ienest ar galotnēm pa priekšu, jo tad no tās drīz kādu iznesīs ar kājām pa priekšu – kāds mirs.
* Kas meiju velk pa zemi, nevis nes rokās, dabūs kašķi.
* Vasarsvētkos nedrīkst zvejot. Ja to dara, tīkli visu gadu nestāv mierīgi, raustās un auklas trūkst pušu.
Liela diena, Vasarsvētki,
Tie zeltā pušķojami:
Liela diena līgojama,
Vasarsvētki pušķojami.
(L.t.dz.)
