Doma par nākotnes kariem bez upuriem jau sen bijis plaši apspriests temats.
Doma par nākotnes kariem bez upuriem jau sen bijis plaši apspriests temats. Taču milzīgā informācijas līdzekļu uzmanība, kas tika pievērsta civiliedzīvotāju upuriem nesenajā Irākas karā, atkal saasinājusi jautājumu, cik reāla var būt šādu neletālu ieroču izmantošana.
Pētījumi par ieroču (staru bumbu un elektronisko bumbu – elektroniska impulsa ieroči, kas iznīcina elektroniskās ierīces) pēdējos gados ir pastiprinājušies, īpaši ASV.
«Pastāv nepareizs viedoklis, ka kara mērķis ir nogalināt. Kari notiek, lai uzspiestu kāda gribu. Neletāli ieroči pilnībā palīdzētu pildīt šādu uzdevumu,» norādīja bijušais ASV Īpašo operāciju armijas loceklis un viens no vadošajiem neletālo ieroču izstrādes atbalstītājiem doktors Džons Aleksanders.
Neletālo ieroču atbalstītāji arī kritizēja starptautiskos līgumus, kas attiecas uz ieroču lietošanu. Doktors Dž.Aleksanders minēja piemēru ar lāzeru. To aizliegts lietot, iespīdinot tā staru ienaidnieka acīs, lai padarītu viņu aklu. «Tas ir ironiski, ka es varu izmantot lāzeru ar nodomu nogalināt cilvēku, bet, ja man ir lāzers ar mazliet mazāku jaudu, es to nevaru izmantot,» zinātnieks norādīja.
Doktors piebilda, ka šo likumu dēļ izmēģināta cita veida ieroču izstrāde. «Ja mums būtu iespēja, mēs izstrādātu lāzera ieročus cilvēku ievainošanai. Nākotnē kauju laukā būs lāzeri, kas paredzēti nevis, lai cilvēkus padarītu aklus, bet gan, lai izdedzinātu viņos caurumus, kas ir pilnīgi likumīgi.»
Tomēr daudzi uzskata, ka tā sauktie neletālie ieroči tik un tā būtu bīstami. «Ja skatāmies zinātnes attīstībā, vai tā ir elektronika, aviācija, kodolzinātne, elektroenerģijas vai ķīmija, redzam, ka kādā brīdī šie atklājumi kļuvuši cilvēkiem naidīgi,» sacīja Starptautiskā Sarkanā Krusta komisijas bruņotās vardarbības un ieroču efektu konsultants Robins Kouplends.
«Kara mākslas vēsturē ir novilkta aizlieguma līnija – mēģinājums nepieļaut kaujas laukā neko toksisku. Tehnoloģiju attīstības briesmas, kādas tagad pieredzam, varētu mūs kārdināt pārkāpt šo līniju,» viņš norādīja.
R.Kouplends kā piemēru pieminēja terora aktu Maskavā, kad čečenu nemiernieki par ķīlniekiem sagrāba teātra skatītājus. Krievijas drošības spēki lietoja uz opiātiem balstītu gāzi. Aptuveni 120 no 800 ķīlniekiem mira no šīs gāzes, kas izraisīja elpošanas apstāšanos. Tā bija pirmā reize, kad izmantots šāda veida «neletālais» ierocis.
«No tā esam uzzinājuši, ka medicīniska viela, kas tiek uzskatīta par neletālu, patiesībā nogalina cilvēkus. Domāju, ka tā ir ideja, ko pat nevajadzētu apspriest. Katrs ierocis vienkārši jāuztver kā ierocis,» viņš sacīja.
