Pirmā Eiropas kosmiskā misija uz kādu citu planētu 2. jūnijā veiksmīgi pacēlusies no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.
Pirmā Eiropas kosmiskā misija uz kādu citu planētu 2. jūnijā veiksmīgi pacēlusies no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.
Divas stundas un 10 minūtes pēc raķetes pacelšanās «Mars Express» nosūtīja atpakaļ pirmo signālu, ka tas veiksmīgi atdalījies no palaišanas raķetes, izlaidis saules bateriju plāksnes un ir ceļā uz Ziemassvētkos paredzēto tikšanos ar Sarkano planētu.
Eiropas kosmosa aģentūra uz Marsu nosūtīja orbitējošu pavadoni un kosmisko zondi, kas nosēdīsies uz planētas, lai rūpīgi to izpētītu. Misijas galvenais mērķis ir atklāt, kas noticis ar ūdeni, kas, kā uzskata zinātnieki, agrāk klāja planētas virsmu, un meklēt tajā iespējami mitušās dzīvības pazīmes. Zonde arī uzņems Marsa attēlus un veiks ģeoloģiskus pētījumus.
«Tas ir ievērojams notikums. Nekad agrāk Eiropa pati nav palaidusi misiju uz citu planētu. Tas ir piemērs brīnišķīgai cilvēku sadarbībai,» sacīja bijušais Eiropas Kosmosa aģentūras zinātnes nodaļas vadītājs Rodžers Bonets, kas tiek uzskatīts par «Mars Express» idejas autoru.
«Marss Express» tagad lido prom no Zemes ar ātrumu aptuveni 11 000 kilometru stundā. Tas ir liels Eiropas Kosmosa aģentūras sasniegums. Šī misija uz Marsu ir ne tikai visu laiku lētākā, bet arī radīta rekordīsā laikā – tikai četros gados. Citu līdzīgu misiju izstrāde līdz kosmosa zondes palaišanai prasījusi vismaz sešus gadus.
Tomēr raķetes palaišana ir tikai pirmais no daudziem izaicinājumiem – mazāk nekā puse no visām Marsa izpētes iecerēm bijušas veiksmīgas. Par šīs operācijas kritiskāko posmu tiek uzskatīta Lielbritānijā ražotās kosmosa zondes «Beagle 2» atdalīšanās sešas dienas pirms 25. decembrī paredzētās nosēšanās uz Marsa. Ja zonde veiksmīgi neatdalīsies, orbitējošais pavadonis «Mars Express» ietrieksies Sarkanajā planētā.
«Beagle 2» ir aptuveni velosipēda riteņa lielumā. Tai paredzēts piezemēties kādā baseinā, kur, pēc zinātnieku domām, agrāk atradās ūdens. Pēc piezemēšanās kosmosa zonde ieraksies Marsa akmeņos un zemē, lai meklētu dzīvības ķīmiskus pierādījumus.
«Beagle» projekts izmaksāja aptuveni 30 miljonus sterliņu mārciņu (27,66 miljoni latu), kuru lielākā daļa ir privātie ziedojumi.
Marsa misijas mērķis ir atrast atbildi uz vienu no lielākajiem zinātnes jautājumiem – vai uz Marsa ir dzīvība? «Tā izstrādāta, lai atbildētu uz mūžsenu jautājumu – vai uz Marsa pastāv vai arī kaut kad agrāk bijusi dzīvība,» sacīja viens no vadošajiem zinātniekiem, kas strādāja pie «Beagle» projekta, profesors Kolins Pilindžers. «Tā ir maza laboratorija, kas visu darīs uz vietas un mums nosūtīs informāciju,» viņš piebilda.
Eiropas Kosmosa aģentūras Marsa izpētes operācija ir viens no daudzajiem šā gada projektiem, kuru uzdevums ir atrast dzīvības pēdas uz Sarkanās planētas.
ASV Kosmosa aģentūra (NASA) jūnijā nosūtīs uz Marsu divas robotiskas kosmosa zondes, savukārt Japānas «Nozomi» lidaparātam Marsu vajadzētu sasniegt 2004. gada sākumā.
