Ievērojama nozīme 1,7 miljonu gadu ilgās cilvēces vēstures izpētē ir arheoloģijai.
Ievērojama nozīme 1,7 miljonu gadu ilgās cilvēces vēstures izpētē ir arheoloģijai. Tiek vērtēts, ka Latvijas teritorijā pirmie iedzīvotāji ieradušies pirms apmēram vienpadsmit tūkstošiem gadu, taču rakstītās liecības Latvijas pagātnē nesniedzas tālāk par astoņsimt gadiem (pasaulē ne tālāk par piectūkstoš gadiem). Tādējādi par mūsu vēsturi vairāk nekā desmit tūkstošu gadu garumā pilnīgākais izziņas avots ir arheoloģija. Tās attīstība Latvijā sākās 19. gadsimtā. Kopš šā laika savākta plaša informācija, kas apkopota Latvijas Vēstures institūta 2001. gadā izdotajā grāmatā «Latvijas senākā vēsture – 9. gadu tūkstotis pirms Kristus – 1200. g.»
Kā liecina arheoloģiskie atradumi, ne tikai Daugavas ielejā, bet arī Lielupes baseina kreisajā krastā apmēram pirms desmitarpus tūkstošiem gadu bijušas vissenākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas. Kūstošie ledāja ūdeņi tagadējās Baltijas jūras vietā izveidoja ledus ezeru, kura krasti iestiepās tālu tagadējās Latvijas teritorijā. Dziļi līči bija gan pie Usmas, gan virs tagadējās Jelgavas. Zem ūdens bija arī teritorija, kur tagad atrodas Rīga, Liepāja un Ventspils. Lielupes krastus klāja tundrai raksturīgi augi, un tajos dzīvoja ziemeļbrieži, kuru kauli līdz ar krama darbarīkiem atrasti Mūsas un Mēmeles sateces rajonā, Tīreļpurvā u.c. Tā laika Latvijas iedzīvotāju skaitu vēsturnieki vērtē ap 300 cilvēku jeb kādas desmit kopienas. Atkāpjoties ūdeņiem, mainoties klimatam, gadu tūkstošos izveidojās cita flora un fauna. Līdz 12. – 13. gadsimtam iedzīvotāju skaits palielinājās līdz 110 – 150 tūkstošiem.
Domāju, ka mums būtu svarīgi zināt sava rajona vietas, kurās atrastas arheoloģiskas vērtības. Elejas pagasta Bērvircavā uzietas dzelzs laikmeta senlietas. Arī pie Kraujām ir kapulauks, bet pie Stundām – apmetnes paliekas ar līdzīgu senatnīgumu.
Jaunsvirlaukas pagastā no akmens laikmeta ir apmetnes pie Avotiņiem. Kapulauks, kas pastāvējis no akmens un dzelzs laikmeta līdz pat viduslaikiem, ir pie Ciemaldēm. Arī pie Vedgām atklāta apmetne no akmens un dzelzs laikmeta. Pie Migaļām un Klabatēniem ir kapulauki no bronzas un dzelzs laikmeta. Bronzas laikmeta kapulauki ir arī pie Gaideļiem – Vidučiem, Kakužēniem, Mazrokiem. Lielplatones pagastā dzelzs laikmeta kapulauks ir pie Staņuvēniem, Sesavas pagastā – no dzelzs laikmeta apmetnes pie Blūmfeldiem un Latiem, bet kapulauks pie Ežiem. Sidrabenes pagastā apmetnes no akmens laikmeta ir pie Ruteniekiem, bet no dzelzs laikmeta – pie Lieldālūžiem. Dzelzs laikmeta kapulauki ir pie Cēzariem un Diduļiem, depozīts (zemē īpaši noglabātas senlietas – red.) – pie Pudžām no vēlā dzelzs laikmeta. Vilces pagastā dzelzs laikmeta kapulauki ir Vilces parkā un pie Kalnaplāteriem, bet Vilces pilskalnā – šā paša laikmeta apmetne. Vircavas pagastā ir vidējā dzelzs laikmeta apmetne pie Līčiem, Zaļenieku pagastā – dzelzs laikmeta kapulauki pie Būdniekiem, Gauriņiem, Ķēkiem.
Ja izrakumos būvniecības, meliorācijas un tamlīdzīgos darbos kādam izdodas atrast senlietas, depozītus senus apbedījumus, par to nepieciešams ziņot Pieminekļu aizsardzības inspekcijai pa tālruņiem 3024677 vai 7132653. Patvaļīgu izrakumu gadījumos vainīgās personas saucamas pie likumīgas atbildības.
***
Hronoloģiska tabula
Akmens laikmets – 8500. – 1500. g. p.Kristus.
Bronzas laikmets – 1500. – 500. g. p.Kristus.
Dzelzs laikmets – 500. – 1200. g. pēc Kristus.
