Šonedēļ ar prasību demisionēt «Jaunā laika» partijas vadītāja veidotajai valdībai klajā nāca opozīcijā strādājošā Tautas partija.
Šonedēļ ar prasību demisionēt «Jaunā laika» partijas vadītāja veidotajai valdībai klajā nāca opozīcijā strādājošā Tautas partija (TP). Tās priekšsēdētājs Atis Slakteris aicinājumu demisionēt pamato ar to, ka valsts ir nogurusi no valdības bezatbildības un postošajiem eksperimentiem, tāpēc ir pienācis laiks atjaunot stabilitāti un tiesiskumu. Eināra Repšes valdībai bijis pietiekami daudz laika, lai īstenotu iecerēto politiku un tautai dotos solījumus. Valdošās koalīcijas partijas gan pasteidzās paziņot, ka neatbalstīšot TP priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka šonedēļ Saeimas plenārsēdē valdībā strādājošo «zaļo zemnieku» dēļ KNAB likumā netika iebalsota norma par to, ka galvenajam cīnītājam pret korupciju valstī nebūtu vajadzīga juridiskā izglītība, varam sagaidīt, ka tik vienkārši šis aicinājums nebeigsies. Publiski redzamais iemesls it kā būtu skaidrs – šādas prasības izņemšana tiešām liek domāt par Repšes vēlmi ielikt vietā savu, jau noskatītu cilvēku. Tajā pašā laikā īsti nepārliecinoši skan arī ZZS argumenti.
Satversmes tiesa (ST) vakar kā neatbilstošu valsts konstitūcijai atzina Radio un televīzijas likuma normu, kas noteica, ka elektroniskajos informācijas līdzekļos raidījumu daudzums svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25 procentus. Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājs Ojārs Rubenis gan atzīst, ka īpaši par šīs normas atcelšanu viņš neuztraucas, lai gan pats gaidījis citu ST lēmumu. Jāpiebilst, ka nevienā no daudzajām Eiropas Komisijas rekomendācijām nebija nevienas iebildes pret šo punktu. Ir arī skaidrs, ka radiostacijās pati dzīve bija visu noregulējusi, jo būtībā likuma norma strādāja vāji. Daudz satraucošāka situācija varētu būt reģionos, kur pārsvarā dzīvo citā valodā runājoši iedzīvotāji.
Terorisms un tā novēršana pasaulē bija aktuāls jautājums arī šonedēļ. Vispirms bija cerības, ka pie viena sarunu galda beidzot sēdīsies Tuvo Austrumu konfliktā iesaistītās puses. ASV prezidents Džordžs Bušs, Izraēlas premjers Ariels Šarons un palestīniešu premjers Mahmuds Abass šonedēļ pēc kopīgajām sarunām Jordānijā par Tuvo Austrumu miera procesu paziņoja, ka tā mērķis ir palestīniešu valsts izveide un Izraēlas un Palestīnas mierīga līdzāspastāvēšana. M.Abass solīja darīt visu iespējamo, lai izbeigtu palestīniešu terora aktus pret Izraēlu, atzīstot, ka šim konfliktam nav iespējams militārs risinājums. Viņš arī aicināja Izraēlu ļaut palestīniešiem dzīvot normālu dzīvi. Tomēr vēlmi sākt miera procesu neatbalstīja palestīniešu kaujinieku grupas «Islama džihads» un «Hamas», kas trešdien paziņoja, ka tās negrasās atbruņoties.
Turpinot terorisma tēmu, jāteic, ka būsim jau pieraduši (!) pie satraucošam ziņām par arvien jauniem spridzināšanas gadījumiem ar daudziem upuriem Ziemeļkaukāzā. Šonedēļ Ziemeļosetijā nogalināts 15 cilvēku. Teroriste pašnāvniece uzspridzināja autobusu, kurā atradās Krievijas gaisa spēku speciālisti. Tajā bijuši 27 pasažieri. Nogalināto vidū ir astoņas militārpersonas, kā arī septiņas civilpersonas, kas strādā Mozdokas aviācijas bāzē kā apkalpojošais personāls. Sprādziens noticis brīdī, kad autobuss samazinājis ātrumu uz dzelzceļa pārbrauktuves.
Patīkami jaunumi no mūsu ziemeļu kaimiņiem. Pirms gada tapusī preču zīme «Estonia» kļūst arvien populārāka arī pašu uzņēmēju vidū. Laikraksts «Eesti Paevaleht» vēstī, ka vislielāko popularitāti biznesmeņu vidū ieguvis sauklis «Welcome to Estonia» (Sveicināti Igaunijā), kas līdzās citām precēm rotā Igaunijas trikotāžas izstrādājumu kompānijas «Marat». Pērn «Marat» pārdeva jau vairāk kā 22 tūkstošus kreklu ar šādu logo. Drīzumā sauklis «Welcome to Estonia» parādīsies arī uz 150 Tallinas taksometru kompānijas «Tulika Takso» automašīnām. Tiek norādīts, ka par Igaunijai radīto preču zīmi atzinīgi rakstījusi viena no lielākajām Japānas avīzēm.
Kopumā preču zīmei «Estonia» ir apmēram 80 lietotāju un lielākoties par tās izmantošanu nav jāmaksā. Logo «Welcome to Estonia» ir daļa no Igaunijas preču zīmes, ko izstrādāja, izmantojot valsts budžeta finansējumu.
Interesantu atklājumu izdarījuši Tartu Universitātes zinātnieki, secinot, ka desu izstrādājumi var būt kaitīgi bērnu veselībai. Viņi desās konstatējuši nitrītus tādā daudzumā, kas nav kaitīgs pieaugušajiem, bet bērniem var izrādīties bīstams. Pēc zinātnieku aprēķiniem, desās konstatētais nitrītu daudzums 1,6 reizes pārsniedz viena līdz četrus gadus veciem bērniem pieļaujamo normu, bet četrus līdz astoņus gadus veciem bērniem – veselas 1,2 reizes. Zinātnieki norāda, ka nebūtu vēlams barot bērnus ar desu izstrādājumiem un cīsiņiem bieži un daudz. Savukārt Igaunijas Patērētāju aizsardzības savienība paudusi viedokli, ka gaļas pārstrādātājiem uz iepakojuma būtu jānorāda nitrītu saturs. Ražotāji pagaidām šādu iespēju gan neesot apsprieduši.
