Šodien mīļus sveicienus vārdadienā saņems Malvas un Anatoli, bet vakar tika suminātas Ligitas un Gitas.
Šodien mīļus sveicienus vārdadienā saņems Malvas un Anatoli, bet vakar tika suminātas Ligitas un Gitas.
Jaunībā Ligita Vecuma – Veco mācījās par pavāri. Gatavojot galvaspilsētas restorānā «Rīga» desertus, viņa ieguva mīļvārdiņu «saldā meitene», bet gaviļniecei patīk arī savs vārds. Tagad Ligita dzīvo blakus «Rausim» un kūkas varētu ēst katru dienu, tomēr mājinieki saka, ka viņas ceptās plātsmaizes ir garšīgākas.
Nākot pasaulē dēliem Normundam un Rolandam, Ligita kopā ar bērniem, kā pati smej, «sāka iet bērnudārzā». Vēlāk, pabeigusi Daugavpils Pedagoģisko universitāti, Ligita apguva jaunu profesiju un palika strādāt bērnudārzā «Rūķu māja». Ar darbu viņa ir ļoti apmierināta un saka: «Jo mazāks kolektīvs, jo vieglāk strādāt – ir ģimeniskākas attiecības gan ar kolēģiem, gan bērniem.»
Strādājot ar mazajiem, Ligita izjūt, cik ļoti viņiem pietrūkst mīlestības. Un, ja to nespēj dot vecāki, viņa jūtas atbildīga to kompensēt. Ligita labprāt vēl mācītos psiholoģiju.
Vārdadienu gaviļniece svin nelielā draudzeņu pulciņā, bet reizēm, ja ir labs laiks, svinības notiek pie mammītes lauku mājās. Tur Ligitai patīk būt ne tikai atpūtas brīžos, prieku sagādā arī parušināties dobēs. Turklāt Misa tek blakus un pavasarī pogo lakstīgalas. Agrāk gan tur ziedējušas ūdensrozes.
Ziedu Ligitai ne tikai vārdadienās, bet šad tad arī ikdienā netrūkst. Bērnībā tās bija rudzupuķes un margrietiņas, bet tagad viņai patīk dzeltenas gerberas, kuras dāvinot vīrs Laimonis. Ligita atceras, ka kāzu pušķī viņai bijušas dzeltenās gerberas. Tāpēc arī patīk dzejas rinda: «Protiet dzīvē saules starus krāt…»
Uz jautājumu, kā viņā jūtas mājās starp trim vīriešiem viena pati sieviete, Ligita atsmej: «Nē, mēs esam divas sievietes,» un istabā parādās arī Kicīte – mīļa kaķīte, kas, iekāpusi saimniecei klēpī, pat nedomā attālināties. Izrādās, ka viņa jūtot jau pa gabalu, kad saimniece nāk mājās no darba.
