Latvijas lauksaimniekiem – jaunas grūtības. Turpmāk katru nākamo gadu paredzama atšķirīga valsts atbalsta forma lauksaimnieciskajai ražošanai.
Latvijas lauksaimniekiem – jaunas grūtības. Turpmāk katru nākamo gadu paredzama atšķirīga valsts atbalsta forma lauksaimnieciskajai ražošanai. Un tā trīs gadus pēc kārtas, ja Latvijas iedzīvotāji nobalsos par iestāšanos ES. Šogad apgūto nacionālo subsīdiju sistēmu (kas mazliet atšķiras no pērnās) nākamgad nomainīs ES vienotais platību maksājums, ko 2005. gadā nomainīs ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros īstenotā tiešo maksājumu sistēma.
Visiem uz galviņām
Līdz šim Zemkopības ministrija tāpat kā visās kandidātvalstīs gatavojās pāriet uz ES kārtību tiešo maksājumu piemērošanā jau no iestāšanās brīža. Un zemkopjiem tika solīts: iestāšanās gadā 52 latus par hektāru saņems tikai graudaugu, eļļas augu un pākšaugu audzētāji, savukārt lopkopjiem tiks 66 lati par katru zīdītājgovi (un vēl citi maksājumi par audzējamiem lopiem). Tomēr tagad izrādās, ka tas nebūs iespējams un ka iestāšanās gadā būs jāpiemēro Eiropas Komisijas agrāk piedāvātā vienkāršotā maksājumu procedūra – vienotais platību maksājums. Tās būtība: sadalīt visiem lauksaimnieciskās zemes izmantotājiem uz galviņām to summu, kas bija paredzēta noteiktām laukaugu kultūrām un liellopiem.
Kopsumma paliek, kā paredzēts: 15 miljonu ES naudas, kas paredzēta tiešajiem maksājumiem, 9 miljoni latu no ES lauku atbalsta pasākumu budžeta un 9 miljoni no valsts budžeta. Tādējādi nākamgad lauksaimnieki, kā iecerēts, varētu saņemt 33 miljonus latu, kas būtu tie paši 55% no ES fermeru līmeņa, bet, pārdalot to uz vairāk galviņām, šis atbalsts uz vienu saimnieku varētu būt mazāks.
Zemkopības ministrija piemeklējusi arī politiskos attaisnojumus. Pirmkārt, pirmais pilnais lauksaimniecības gads ES var būt tikai 2005. gads; otrkārt, pievienošanās līgumā minēts, ka šos līdzekļus varam izmaksāt pēc vienkāršotas shēmas; treškārt, dalībvalstis maksājumu datorizēto uzskaites un kontroles sistēmu IAKS veidoja pat trīs gadus, bet Latvijai tas būtu jāpadara vienā…, ceturtkārt, pieteikumi būtu jānes nevis uz rajona centru, bet uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajām pārvaldēm.
IAKS darbosies pēc gada
Lai nodrošinātu ES tiešo maksājumu administrēšanu un kontroli lauksaimniecībai, jāizveido lauku reģistrs, kas ir viena no nozīmīgākajām Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IAKS) sastāvdaļām. Lauku reģistrs sastāv no teksta un grafiskās daļas. Teksta daļā apkopoti dati par katra lauku bloka (vienlaidus lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, kuru norobežo dabiskās robežas, izņemot augļu dārzus) atrašanās vietu, identifikācijas numuru, platībām, kā arī lauksaimniecības produktu ražotāju, īpašnieku vai lietotāju. Grafisko daļu veido lauku bloku digitālie kartogrāfiskie attēli.
Tomēr jāatzīst, ka Latvija ne tikai tehnisku, bet arī politisku iemeslu dēļ nav spējusi laikus pilnā apmērā sākt administrēt visus tiešos maksājumus, kādi pašlaik pastāv ES. Kāpēc? Izveidot IAKS taču netika uzdots aprīlī Atēnās, bet ieteikts pirms vairākiem gadiem!
Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš spiests atzīt, ka «pēdējā gadā piešķirtais finansējums miljona latu apmērā nav bijis atrisinājums, lai gada laikā izveidotu sistēmu, ko dalībvalstīs gatavojuši vairākus gadus». Acīmredzot iepriekšējās valdības nepiešķīra pietiekami daudz naudas savlaicīgai sistēmas izstrādei.
«Standarta maksājumu shēmu nevarēsim ieviest tādēļ, ka par piešķirtajiem apmēram 1,2 miljoniem latu informācijas tehnoloģiju uzņēmums «IT Alise», ar kuru noslēgts līgums par programmatūras izstrādi, to spēs pabeigt tikai nākamā gada augustā vai septembrī. Ātrāk nesāks arī Polijā, kas ir otra mums zināmā valsts, kas izmantos vienoto platību maksājumu plus papildinošo,» pamato A.Lapiņš.
No 15 līdz 43 latiem par hektāru
Kaut gan Zemkopības ministrijas projektā paredzētā summa ir 15 latu atkarībā no naudas pārdalīšanas starp sektoriem (piemēram, atsevišķu summu izdalīšanas cietes kartupeļiem un liniem), par katru hektāru zemnieks varētu saņemt no 11 līdz 15 latiem, pieļauj A.Lapiņš. «Es gan paredzu, ka šos rādītājus apstiprināsim ne agrāk kā septembrī, jo Eiropas Komisijas pārstāvji norāda, ka jūnijā klajā nāks jauna regula – detāli nosacījumi par šo maksājumu administrēšanu.»
Atbilstoši ES praksei atbalstu par visu lauksaimniecības zemi saņems apsaimniekotāji, nevis zemes īpašnieki. Tiesības iegūt vienotās platības maksājumu būs lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekotājiem, tas ir, par aramzemi, kultivētām pļavām un ganībām, ilggadējiem stādījumiem un papuvēm – pavisam 1 027 300 hektāriem pēc stāvokļa 2003. gada 30. jūnijā.
Savukārt «ES atzītajām» laukaugu platībām, tas ir, tām, par kurām ES maksā saviem fermeriem – par graudaugiem, proteīnaugiem, eļļas augiem un šķiedras augi, kas Latvijā aizņem 443 580 hektārus –, vēl paredzēti papildu valsts tiešie maksājumi, kas, pēc ZM projekta, varētu būt 28 lati par hektāru. Domāts maksāt arī par lopbarības platībām (kādām – par to rit sarunas ar EK), kartupeļu audzēšanu cietei, šķiedras liniem un sēklaudzēšanu.
Ar ko atšķiras vienotais platību maksājums no KLP paredzētā? Pavisam vienkārši: 55% no ES maksājumu līmeņa jeb 33 miljonus latu sākotnēji (un 2005. gadā) bija paredzēts izmantot tikai minētajām laukaugu kultūrām, bet 2004. gadā šī summa tiek pārdalīta par labu visiem zemes lietotājiem. Tas nozīmē, ka liellopu audzētāji subsīdijas saņems par zemi, nevis uz lopu galviņām. Tas nozīmē, ka arī kartupeļu un dārzeņu audzētāji varēs iegūt tiešos maksājumus.
Patlaban valsts subsīdijas saņem ap 10 tūkstoši saimniecību, bet Latvijā ir ap 200 tūkstoši zemes īpašnieku. Taču tikai teorētiski viņi visi varētu saņemt šo naudu. Pirmais ierobežojums: maksā ne mazāk kā par hektāru. Otrais ierobežojums: birokrātiskas formalitātes, Lauku atbalsta dienesta pārbaudes klātienē (5% visu saimniecību).
A.Lapiņš prognozē, ka šo iemeslu dēļ uz tiešajiem maksājumiem pretendēs kādi 50 tūkstoši zemes apsaimniekotāju, atbalsta prasītāju, iespējams, nebūs ļoti daudz, jo cilvēki būs par slinkiem, lai aizpildītu anketas. «Mēs to redzam jau šodien, kad uz subsīdijām par vienu govi tomēr piesakās mazāk cilvēku, jo dažādu iemeslu dēļ neaizpilda vienu anketu. Bet tiešo maksājumu saņemšanai būs jāaizpilda trīs anketas,» pamato amatpersona.
Trīs veidlapas 2004. gada 3. maijā
Zemkopības ministrija sagatavojusi kārtību, kādā nākamgad zemes apsaimniekotājiem piešķirs tiešos maksājumus. «Tiešo maksājumu un vienotā platības maksājuma ieviešanas kārtības Latvijā» projekts šovasar jāapstiprina Eiropas Komisijā. Saplānot nākamo gadu, galīgos ciparus lauksaimniekiem Zemkopības ministrija sola tikai ap referenduma laiku – septembrī, oktobrī. Tik vēlu tāpēc, ka EK izdos regulu, kas noteiks pamatprincipus un nosacījumus. To nosaka arī iestāšanās līgums, kas paredz arī regulu. Regula projekta stadijā tiek solīta jūnijā, apstiprināt to varētu septembrī.
Pieteikumus sāks pieņemt nākamā gada maija sākumā. To veidlapas būs vienkāršākas nekā patlaban ES. Tajās būs divas daļas: pirmā – par jau minēto 14 latu vienotā platības maksājuma saņemšanu, bet otrā – par iesētajiem laukaugiem un ganībām. Zemkopības ministrija vēl risina sarunas ar EK par tiešo maksājumus piemērošanu vērtīgajām pļavām.
Šī speciāli vienam gadam domātā tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība neatceļ un nemaina lauku atbalsta aktivitātes: piemaksas lauksaimniecībā nelabvēlīgiem apvidiem, agrovides pasākumus u.c.
