Aktīva pilsoņa sagatavošana dzīvei savā valstī, Eiropas Savienībā un pasaulē ir svarīgs uzdevums mūsu izglītības sistēmai, tai skaitā arī profesionālajās skolās.
Aktīva pilsoņa sagatavošana dzīvei savā valstī, Eiropas Savienībā un pasaulē ir svarīgs uzdevums mūsu izglītības sistēmai, tai skaitā arī profesionālajās skolās. Tādēļ maijā Eiropas Padome rīkoja semināru «Pilsoniskā izglītība profesionālo skolu darbā». Seminārs notika Somijā, Tamperē.
Seminārā piedalījās 15 dalībnieku no Itālijas, Spānijas, Portugāles, Grieķijas, Kipras, Bulgārijas, Rumānijas, Austrijas, Turcijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas. Savu valsti pārstāvēja pedagogi, kas strādā profesionālajās mācību iestādēs, inspektori, skolu direktori, mācību programmu veidotāji.
Somija veikusi pētījumus 28 Eiropas valstīs, lai noskaidrotu, cik aktīvi sabiedrības politiskajā dzīvē iekļaujas jaunieši. Daudzo vērtējumu tabulās Latvijas skolēni atrodami vai nu vidū, vai nedaudz zemāk par vidējo līmeni.
Semināra dalībnieki diskutēja, veidojot grupas, un apmainījās viedokļiem par pilsonības jautājumiem. Semināra sākumā vēl šķita, ka esam atšķirīgi, taču vēlāk pārliecinājāmies, ka visi esam vienas Eiropas saimes locekļi, mūsu domas par izglītības jautājumiem ir pat pārsteidzoši līdzīgas, arī problēmas mums ir tās pašas, kas citās valstīs.
Semināra laikā klausījāmies lekcijas, debatējām, apmeklējām mācību iestādes, bijām ekskursijā pa Tamperi un tās apkārtni. Tampere ir nozīmīgs Somijas kultūras un izglītības centrs. 15 kilometru no tās atrodas neliela pilsētiņa Nokia, kas pasaulē kļuvusi slavena ar mobilajiem tālruņiem. Daudzi firmas darbinieki dzīvo un strādā Tamperē.
Ļoti interesants bija Tamperes Pieaugušo izglītības centra apmeklējums. Tajā var mācīties, apgūstot profesiju, jebkura vecuma Somijas iedzīvotāji. Patlaban šo iespēju izmanto vairāk nekā 3000 cilvēku dažādās profesijās.
Somu valodu centrā apgūst imigranti, bēgļi no Āzijas valstīm. Vērojām, kā izglītojas cilvēki, kas nekad nav mācījušies ne rakstīt, ne lasīt. Somi ar dziļu līdzjūtību uzņem kurdu, afgāņu un citu Āzijas valstu bēgļus un cenšas viņus integrēt somu sabiedrībā.
Semināra dalībnieki to arī uzsvēra: mācību priekšmeta skolotājs var rosināt savus skolēnus, lai kādā vecumā viņi būtu, interesēties par savu valsti, tās politiku, aktīvi debatēt par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Sabiedriskā aktivitāte sākas skolā, savā mācību grupā, un skolotājam ir jāpalīdz aktīva pilsoņa veidošanā.
Somijas pārstāvji, piemēram, teica, ka visās 28 valstīs, kur veikti jauniešu sabiedriskās aktivitātes pētījumi, zēni salīdzinājumā ar meitenēm mazāk piedalās skolu dzīvē. Turklāt ne visi audzēkņi ir gatavi savus uzskatus aizstāvēt skolā pie mikrofona.
Semināra dalībnieki atzina, ka mūsdienu profesionālo skolu jaunieši būs Eiropas Savienības locekļi, kuru darbarokas labprāt pieņems citas valstis. Tādēļ šie jaunie cilvēki jāgatavo dzīvei kopējās Eiropas mājās, viņos jāveido dziļa cieņa pret jebkuru valsti, tautu un sabiedrības locekli. Demokrātiskajā sabiedrībā neviens nedrīkst būt atstumts, izraidīts un justies nevajadzīgs. Tamperes Pieaugušo izglītības centrā somi mums parādīja, kā demokrātiska valsts rūpējas par saviem cilvēkiem.
Seminārā salīdzinājām profesionālās izglītības sistēmas un to programmas dažādās valstīs. Latvijas profesionālajās skolās vēl nav tik plaši iekļauti jaunieši ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem, kā tas ir, piemēram, Itālijā un Portugālē. Kopā ar pārējiem mācību darbā piedalās neredzīgie, kurlmēmie, cilvēki ar kustību traucējumiem, kā arī ar psihiskām problēmām. Klasē ar viņiem nodarbojas palīgskolotājs. Itālijas pārstāvis rādīja fotogrāfiju, kurā bija redzams puisis ar Dauna sindromu, bet, pabeidzis profesionālo skolu, viņš sekmīgi strādā par bārmeni. Eiropā valda uzskats, ka cilvēki ar veselības problēmām nedrīkst būt atstumti no sabiedrības, tās ir viņu cilvēktiesības, kas valstij un sabiedrībai jāievēro.
Semināra dalībniekus ar lielu sirsnību un gādību uzņēma Tamperes Skolotāju kvalifikācijas centrs, Somijas Izglītības ministrija un Tamperes pilsētas Dome.
