Zied margrietiņas, mežrozītes, madaras! Nav lielāka prieka kā pirmsjāņu laikā pilnu krūti ieelpot ziedošo pļavas puķu smaržu un būt laimīgiem par gaišo un garo dienu.
Zied margrietiņas, mežrozītes, madaras! Nav lielāka prieka kā pirmsjāņu laikā pilnu krūti ieelpot ziedošo pļavas puķu smaržu un būt laimīgiem par gaišo un garo dienu. Tā vien gribas brist pļavā un salasīt pilnu klēpi skaistu jāņuzāļu, taču – STOP! Dažam labam augam mūsu kāre pēc skaista pušķa vāzē vai jauki smaržojoša Jāņu vainadziņa var izrādīties liktenīga!
Tuvojas Jāņi, un pavisam drīz par otro pieminētāko tautas dainu teikumu aiz «sieru, sieru, Jāņa māte!» kļūs «visa laba jāņuzāle, kas zied Jāņu vakarā». Tomēr ne viss, kas ap Jāņu laiku zied, ir plūcams. Arī šur tur Jelgavā uz afišu stabiem var ieraudzīt plakātu, kas brīdina: «Netirgo!» Tajā redzamas vairākas augu sugas, kuras ne vien nedrīkst tirgot, bet arī vienkārši noplūkt aizliegts, jo tās ir aizsargājamas.
Vairāk nekā 300 augu sugu iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā to retuma, augšanas vietu izzušanas un jutīguma pret saimniecisko darbību dēļ, vairākas kļuvušas apdraudētas tieši nesaudzīgas izplūkšanas rezultātā. Daļa šo augu sugu arī iekļautas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamajām sugām un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Šie dekoratīvie savvaļas augi dabā kļūst arvien retāki, bieži pārceļojot uz tirgus galdiem un kļūstot par preci.
Par Ministru kabineta noteikumos iekļauto sugu iznīcināšanu vai bojāšanu var iznākt arī dārgi samaksāt. Savukārt Latvijas Sarkanā grāmata ir populārzinātnisks izdevums, kurā iekļautie augi ne visi tiek aizsargāti arī ar likumu. Tomēr cilvēkiem vajadzētu ņemt vērā Sarkanajā grāmatā iekļautos augus, tos neplūkt un netirgot, jo arī tie šādā veidā ir pakļauti iznīcībai.
Ļoti populāras Zemgalē un Sarkanajā grāmatā iekļautās puķes, kuras mēdz tirgot, ir jumstiņu gladiolas. Tās aug mitrās, purvainās pļavās, krūmājos, zied jūnijā – jūlijā. Latvijā pirmās ziņas par šo krāšņo augu saglabājušās no aprakstiem 18. gadsimta beigās, bet herbārijā pirmoreiz jumstiņu gladiola ievākta 1872. gadā Ķīšezera krastā.
Vieni no populārākajiem ziediem, ko nedrīkst tirgot, bet tos itin bieži var iegādāties pie tantiņām tirgū, ir naktsvijoles. Tās ir orhideju dzimtas puķes. Šajā dzimtā ir apmēram 20 000 – 30 000 sugu, kas izplatītas visos kontinentos, izņemot polāros apgabalus un tuksnešus. Izcilais dabas zinātnieks Č.Darvins jau 1862. gadā šo dzimtu nosauca par vienu no vispilnīgākajām un visoriģinālākajām augu grupām, taču mūsdienās gandrīz 17 000 šīs dzimtas sugu draud iznīcība. Daudzas jau ir izzudušas, bet citas saglabājušās tikai botāniskajos dārzos.
Mūsu klimatiskajos apstākļos orhideju dzimtas sugas iet bojā tādēļ, ka dekoratīvos augus bez vajadzības noplūc vai izrok pārstādīšanai piemājas dārziņos. Turklāt daudzi šīs dzimtas augi tiek izmantoti tautas medicīnā. Orhidejas ir augsti specializēti organismi, kas pilnīgi piemērojušies apkārtējai videi un vieni no pirmajiem aiziet bojā, ja šajā vidē notiek nelabvēlīgas izmaiņas. Orhidejām raksturīgs garš un sarežģīts attīstības cikls – no sēklas dīgšanas līdz ziedēšanai bieži vien paiet pat vairāk nekā 10 gadu! No orhideju dzimtas puķēm līdztekus naktsvijolēm populāra un tirdzniecības vietās atrodama ir arī plankumainā dzegužpirkstīte, vīru un bruņucepuru dzegužpuķe.
Lai segtu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanas (dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, augu sugas indivīdu ciršana, izrakšana, vākšana) vai bojāšanas (dzīvnieku sugas indivīdu ievainošana, augu sugas indivīdu lasīšana, noplūkšana, dzīvotņu postīšana) dēļ radītos zaudējumus, atlīdzības apmēri ir noteikti atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma.
Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu, par otrās grupas – četru minimālo mēnešalgu apmērā. Pirmās grupas sarakstā augi nav iekļauti, savukārt otrajā grupā ir vairāki ziedaug un paparžaugi. Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu tiek aprēķināti zaudējumi divu mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā ietilpst arī vairākas orhideju dzimtas sugas: sarkanā cefalantēra, dzeltenā dzegužkurpīte, asinssarkanā dzegužpirkstīte, zalkšu dzegužpuķe, bezlapainā epipogija, cepurainā neotiante, mušu ofrīda.
Desmit gadu laikā, kopš apkopoti Zemgales ģeobotāniskā rajona floras inventarizācijas rezultāti, herbārija kritiskas apstrādes dēļ floristiskajā sarakstā notikušas izmaiņas. Tas papildinājies ar 19 jaunām sugām, deviņām sugām nākušas klāt jaunas atradnes. Tādējādi kopējais sugu skaits sasniedz 1001 sugu (iepriekš 982).
