Valdošās koalīcijas partijas pēdējā laikā sastādījušas patiesi interesantu rēbusu, kuram risinājums jaušams Jāņudienas priekšvakarā. Būtu tikai vēlēšanās to saskatīt.
Valdošās koalīcijas partijas pēdējā laikā sastādījušas patiesi interesantu rēbusu, kuram risinājums jaušams Jāņudienas priekšvakarā. Būtu tikai vēlēšanās to saskatīt.
Skaidrākas aprises par nākotnes biznesa plāniem sāk iezīmēties (ne-)oligarhu – Latvijas Pirmās partijas biedru tandēmā Šlesers – Laksa. Šonedēļ tapa zināmi jaunie energoapgādes kompānijas «Latvenergo» valdes locekļi, no kuriem Olafs Vītols ieņem amatus vairākos ar «Linstow Varner» grupu saistītos uzņēmumos. Ministru prezidenta biedram un Pirmās partijas pārstāvim Aināram Šleseram tuvu stāvošais «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Radzevičs žurnālistiem pavēstīja, ka katrs padomes loceklis par kandidatūrām uz energokompānijas valdes locekļa vietu lēmumu pieņēmis stingri individuāli. Par galvenajiem vērtēšanas kritērijiem esot atzīta «.. pieredze, teorētiskās zināšanas, gan arī skatījums uz aktualitātēm enerģētikā». Dīvaini, bet diviem no trim jaunajiem valdes locekļiem vispār nav nekādas pieredzes enerģētikā, ja nu vienīgi mēģinājums ieskrūvēt izdegušo spuldzīti savā mājoklī.
Situācija ar Vītola kungu ir, teiksim, nedaudz divdomīga. Pirmkārt, viņš ir LPP biedrs un finanšu sponsors. Otrkārt, pašreiz piecu(!) uzņēmumu valdes loceklis un piecu(!) uzņēmumu finanšu direktors. Ja pieņemam, ka diennakts stundu skaits palicis iepriekšējais, var tikai nojaust, cik pilnvērtīgs būs viņa ieguldījums. Šajā sakarā prātā nāk iepriekšējā «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja Ojāra Kehra apmulsums, kad žurnāliste Baiba Strautmane TV intervijā pavaicāja, kādus konkrētus darbus mēneša laikā energokompānijā viņš paveicis. Priekšsēdētājs tik vien varēja nosaukt kā pāris padomes sēdes un laikam dokumentu caurskatīšanu… Bet par viņa darbu no uzņēmuma naudas lādes tika izņemta itin «smuka» summiņa. Jācer, ka tāds pats mulsums neatspoguļosies kāda tagadējā padomes vai valdes locekļa sejā.
Savu nākamo apli pa attīstības spirāli sāka jau minētā tandēma Šlesers – Laksa cīkstiņš ar Latvijas «vienīgo īsto» oligarhu Ventspils mēru Aivaru Lembergu, jo abas puses sākušas iesniegt tiesās pieprasījumus gan par pagājušo gadu un nedēļu (ne-)darbiem, gan publiskajiem apvainojumiem. Visai nepārliecinoši no Laksas kunga mutes skanēja trešdienas vakarā televīzijas raidījumā «Kas notiek Latvijā?» paustais, ka publiskā diskusija televīzijā ar Lembergu ienestu tikai lielāku neskaidrību un reklāmu. Acīmredzot bija aizdomas, ka arī otrajai pusei pretargumentiem azotē kaut kas pietaupīts. Tāpēc mierīgi var gaidīt jaunus publiskus paziņojumus no abām frontes pusēm, ja vien nenotiks tas, kas dažus gadus iepriekš šokēja daudzus: par «uzņēmējdarbības vides sakārtošanu» spēja vienoties tā laika niknākie ienaidnieki Šķēle un Lembergs. Tā teikt, kamēr cīkstiņā noasiņo abi, trešais no malas var lēnām «griezt kuponus».
Manuprāt, «zaļo» un zemnieku tirdziņš ar premjerministru par grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, ar to saistītā valsts budžeta grozījumu pieņemšana un Tautas partijas pieprasītais neuzticības balsojums Eināram Repšem uzskatāms par varbūtēju prelūdiju uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, ja vien cīnītājiem pietiks prāta apslāpēt savas ambīcijas.
Var jau pasmieties par to, ka KNAB vadītājam nevajadzēs augstāko juridisko izglītību. Taču uzmanīgu dara trešdien tajā pašā TV raidījumā «Jaunā laika» Saeimas deputātu frakcijas priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa sacītais par kandidāta pareizo, paplašināto skatījumu uz lietām un procesiem valstī. Redzot, kā tiek kārtotas ar personālijām saistītas lietas, sacītais vedina uz zināmām pārdomām.
