VAS «Latvenergo» gatavojas iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā projektu elektroenerģijas tarifu palielināšanai.
VAS «Latvenergo» gatavojas iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) projektu elektroenerģijas tarifu palielināšanai. Šis lēmums jau tika gatavots ilgāku laiku un tiek pamatots ar objektīvo situāciju energoresursu tirgū. «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons norādījis, ka tarifu kāpums izriet arī no SPRK apstiprinātās metodikas un nepieciešamības investēt papildu līdzekļus energoapgādes drošības sistēmā. «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amata izpildītājs Juris Radzēvičs norādījis, ka uzņēmuma padome varētu piekrist tarifus paaugstināt. Tomēr visdrīzāk par šo jautājumu vēl tiks plaši diskutēts, jo politiķi izmantos iespējas celt savus reitingus, vēršoties pret tarifu paaugstinājumu. Būtībā šāds solis izriet arī no tā, ka visas partijas pirmsvēlēšanu laikā solīja saglabāt nemainīgus elektroenerģijas tarifus. Tādēļ domājams, ka tarifa palielinājums mūs sagaida ne ātrāk kā ap gadumiju.
Lietuvas Lauksaimniecības ministrija sagatavojusi aptuveni 20 Latvijas pārtikas produktu provizorisko sarakstu, kuriem varētu noteikt papildu ievedmuitu. Starp tiem varētu būt augu eļļa, konditorejas izstrādājumi un daži lauksaimniecības produkti. Līdzīgi nolēmuši rīkoties arī igauņi. Šādi pasākumi tiks īstenoti kā atbildes reakcija uz Latvijas noteiktajiem papildu ievedmuitas maksājumiem cūkgaļai, kas ik gadu Lietuvai radīs gandrīz divus miljonus latu zaudējumus. Lietuvas Gaļas pārstrādātāju asociācijas prezidents Audrus Rudis norādījis, ka, ieviešot cūkgaļas importa ierobežojumus, Latvija pārkāpusi Baltijas brīvās tirdzniecības noteikumus. Lietuvai šādi ierobežojumi ir īpaši nozīmīgi tādēļ, ka šīs valsts lauksaimnieki nesaņem papildus nekādas subsīdijas par savas produkcijas eksportu, tieši tādēļ tiek apgrūtināta viņu konkurētspēja ar Polijas un ES valstu eksportēto cūkgaļu.
Latvijas parlamentārieši likumu «Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu» pieņēmuši, aizstāvot savu lauksaimnieku intereses, taču protestu pret šo likumprojektu jau izteikuši Latvijas Gaļas pārstrādes asociācijas pārstāvji.
Ceturtdien Saeima konceptuāli atbalstīja un atzina par steidzamu likumprojektu «Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta Padomes atlaišanu». Domājams, šis likumprojekts galīgajā lasījumā tiks apstiprināts jau nākamnedēļ. Ja tā arī notiks, tas būs pirmais kādas pašvaldības atlaišanas gadījums atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.
Rendas pagasta Padome tiks atlaista, pamatojoties uz likuma «Par pašvaldībām» 91. pantu, kas paredz, ka Saeima var atlaist pašvaldību, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus trīs sēdes pēc kārtas, jo nepiedalās vairāk nekā puse deputātu. Plānots, ka ārkārtas vēlēšanas Rendā varētu notikt 20. septembrī vienlaikus ar referendumu par iestāšanos ES.
Starptautiskais valūtas fonds norādījis, ka pašlaik pastāv risks attiecībā uz ASV dolāra kursa kraso pazemināšanos pret citām valūtām, kas varētu kavēt pasaules ekonomikas izaugsmi. Pēc ekonomistu norādēm, zemais dolāra kurss varētu ietekmēt ekonomikas attīstības iespējas eirozonā un Japānā, bet palielināt uzņēmēju peļņu ASV.
ASV departamenta ziņojumā norādīts, ka Latvijā pastāv cilvēku tirdzniecības problēmas. Tajā akcentēts, ka Latvija ir tranzītvalsts sieviešu tirdzniecībai uz Spāniju, Vāciju, Portugāli un Skandināviju. Tiek arī norādīts, ka Latvijas valdība pievērsusi pastiprinātu uzmanību šīs problēmas risinājumam, ieviešot stingru likumdošanu saistībā ar cilvēku tirdzniecību.
Ceturtdien Portugāles premjerministrs Žozē Manuels Barozu ierosinājis rīkot nacionālo referendumu par pievienošanos ES konstitūcijai. Tādā veidā būtu iespējams panākt atbalstu valdības pūliņiem saņemt akceptu paplašinātās Eiropas konstitūcijas projektam. Arī Īrija un Dānija plāno rīkot referendumu par paplašinātās savienības konstitūcijas projektu. Šai sakarā Eiropas Komisija jau paudusi bažas, ka referendumu rīkošana apdraud konstitūcijas projektu, jo nav zināms, kā rīkoties, ja kāda valsts referendumā nobalso pret to.
