Poļiem ir pasaka par to, ka no kādas akas Polijā uz dažādām debespusēm devušies vairāki brāļi. Katrs brālis šajā pasakā simbolizē kādu slāvu tautu.
Poļiem ir pasaka par to, ka no kādas akas Polijā uz dažādām debespusēm devušies vairāki brāļi. Katrs brālis šajā pasakā simbolizē kādu slāvu tautu. Šodien arheologi domā, ka slāvi patiešām radušies Polijā – starp Vislu un Oderu. No turienes viņi devušies klejojumos, apmetoties visā Austrumeiropā.
Nāras pilsēta Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta tikai kopš 1611. gada. Leģenda stāsta, ka kādreiz tur, Vislas kraujā, dzīvoja zemnieks Varš. Pie viņa patvēries Polijas karalis un sapņos redzējis nāru ar zobenu rokās. Šī vīzija viņam likusi domāt par pilsētas dibināšanu. Nāra ir arī pilsētas ģerbonī. Varšavā ir ap 2,5 miljoni iedzīvotāju, neoficiālie dati liecina, ka tur varētu dzīvot ap trim miljoniem. Pār Vislu ved seši tilti (divi dzelzceļa), no kuriem pēdējais – vanšu – uzcelts nupat. Otrā pasaules kara laikā Varšava tika nopostīta gandrīz pilnīgi. 90 procentu ēku bija sabrukušas, tāpēc pašreizējai pilsētai nav vienotas arhitektūras. Piecdesmit gadu galvaspilsētai nav bijis galvenā arhitekta. Pašlaik tiek meklētas iespējas paplašināt pēckara gados izbūvētās ielas, kas kļuvušas par šaurām. Baznīcas pilsētā atjaunotas pēc fotogrāfijām un skicēm.
Latvija Polijas galvaspilsētā
Latvijas vēstniecība Polijā nupat kā pārcēlusies uz jaunām telpām kādā no vēstniecību rajona privātmājām. Vēstniecībā strādā desmit darbinieku – visi Latvijas pilsoņi. Žurnālistu grupas uzņemšana viņiem bija pirmais pārbaudījums, jo iepriekšējās telpas, kas atradās kādā daudzdzīvokļu mājā, viesiem nebija paredzētas. Tagad jaunajā vēstniecības ēkā valda mājīga atmosfēra, ko radījuši paši tās darbinieki – atsaucīgi un laipni.
Vienā no Varšavas centra mājām, kas saglabājušās pēc kara, atrodas arī Latviešu kultūras centrs, ko vada Romualds Bikovskis. Centram nav plašu un greznu telpu, taču tā darbinieki ar lepnumu rāda antikvariātā atrastu pulksteni ar Jāņa Čakstes parakstu, Pumpura eposa «Lāčplēsis» izdevumu, ko ar prieku atdāvina Varšavas Universitātes studentiem – gan latviešiem, gan poļiem.
Polijā mācās daudz studentu no Latvijas. Varšavas Universitātē savukārt sešdesmit poļu studē latviešu valodu Baltistikas nodaļā. Pēc diploma saņemšanas darba prakse viņiem ir vienā no Baltijas valstīm.
Latviešu kultūras centra uzdevums ir prezentēt Latvijas kultūras vērtības, palīdzēt iegūt informāciju par mūsu valsti. Centrā var skatīt gleznas, kurās atainota Rīga. Varšavā ir arī Latvijas vārdā nosaukta iela un Rīgas skvērs.
Zaķīšu pirtiņa Varšavā
Kopš pagājušā gada aprīļa uz Varšavas leļļu teātra skatuves lielie un mazie var skatīt Viļa Plūdoņa «Zaķīšu pirtiņas» uzvedumu. Izrādās, ka poļu bērni to ir iemīļojuši, un izrāde joprojām pulcē pilnu skatītāju zāli. Teātra režisors un vadītājs ir Kžistofens Niesilovskis (Krzystofen Niesilowsky), viņš jau vairākkārt apmeklējis Latvijas galvaspilsētu un izveidojis sadarbību ar Rīgas Leļļu teātri.
K.Niesilovskis dzimis Lietuvā. Kad ģimene pārcēlās uz Poliju, viņš sāka interesēties par teātri. Tagad nu jau četrdesmit gadu viņš ir Varšavas leļļu teātra «Bay» direktors. Ar Rīgas leļļiniekiem režisoram ir ilgstoša draudzība. Rīgā viņš uzvedis vairākas izrādes. Pirms diviem gadiem K.Niesilovskis piedalījās Baltijas valstu leļļu teātru festivālā. Tur viņam ļoti iepatikās divi uzvedumi – lietuviešu pasaka un latviešu «Zaķīšu pirtiņa». Scenāriju poļi aizguva no Rīgas teātra, Ivona Skočeka dzeju tulkoja prozā trīs mēnešus, ko savukārt dzejas vārsmās poļu valodā pārvērta Hanna Baltiņa. «Ļoti grūti bija veidot izrādi. Rīgā es visu sapratu, pat nevajadzēja tulkot. Arī bērni visu saprata, kas notiek uz skatuves,» stāsta poļu režisors. Tagad Varšavā latviešu «Zaķīšu pirtiņa» skan trīs līdz sešas reizes mēnesī. Bērnus tajā uzjautrina zvēru viltība, muļķība, labestība. Izrādē ļoti skaisti attēlota aina, kā zaķīši mazgājas, kā priecājas, draiskojas un aizmieg. Tas bērniem patīk. Domāju, ka tas nav vienīgais darbs, ko rādām Polijā, un sadarbība turpināsies. Nākamā gada maijā Rīgas Leļļu teātris solīja atbraukt ciemos uz Poliju, jo 1. jūnijā Varšavā notiks visu jauno Eiropas Savienības valstu teātru festivāls. Man vairākkārt jautājuši, kā būs ar referendumu. Lietuvā nu jau viss kārtībā. Redzēs, kā būs ar mums. Vienmēr esmu atbildējis, ka Polija ir liela valsts. Tajā daudz cilvēku. Līdz ar to arī vairāk muļķu. Jo tauta mazāka, jo proporcionāli mazāk muļķu. Tāpēc mazliet bažījos. Mūsu nākotne ir bērni.
***
Polija
Teritorija: 312,7 tūkstoši kvadrātkilometru
Iedzīvotāju skaits: 38,6 miljoni
Galvaspilsēta: Varšava
Augstākais kalns: Risi, 2499 metri
Garākā upe: Visla, 1068 kilometri
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Nauda: zlots
Simboli: krakovjaks, senas baznīcas, Sopotas festivāls, Šopēna mūzika
