Iebraucot Polijā un tās galvaspilsētā, mūs izbrīnīja miers un poļu nosvērtība.
Iebraucot Polijā un tās galvaspilsētā, mūs izbrīnīja miers un poļu nosvērtība. Ne īpaši izgreznotas vai sapostas ielas, ne īpaša gaisotne, ne arī paši iedzīvotāji – nekas neliecināja, ka šajās dienās izšķiras valsts un tautas liktenis. Vienīgi pāris vēl nenovāktu plakātu, kas aicina balsot par vai pret iestāšanos ES jeb «ūnijā», kā to sauc poļi, vēstīja par notiekošo. Vēlāk kļuva skaidrs, ka tauta devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai atdotu savu balsi par bērnu un mazbērnu nākotni. Vai paši pagūs izjust valsts labklājības celšanos, poļi pārliecināti nebija.
***
Referenduma dienās «Ziņas» aptaujāja daudzus cilvēkus Lodzā, tās piepilsētā, Varšavā.
Ielās, vēlēšanu iecirkņos un pie dievnama pēc dievkalpojuma cilvēku viedokļi lielākoties sakrita. Radās iespaids, ka poļi vēlēšanās dara to, kas viņiem jādara nākotnes vārdā. Neviens runātājs neizteica cerību, ka valstī kas drīzumā mainīsies, viņi balsoja par
ES savu bērnu un mazbērnu nākotnes vārdā.
Jareks, strādnieks:
Mums jāatbalsta iestāšanās. Ja ne savā, tad bērnu un mazbērnu labā. Domāju, ka būs lielāka kārtība valstī, brīva pārvietošanās pa Eiropu, sakārtotība. Informācija par referendumu bija pieejama gan pa radio, gan televīzijā.
Monika, ārste:
Esam jauni cilvēki, un tas, kas notiek Eiropā, mūs pārliecina. Praktiski visi mūsu paziņas un draugi ir par ES, taču, vai viņi gāja balsot, nezinām. Esam pietiekami situēti, tāpēc problēmas neizjūtam, taču bērnu pabalsti valstī gan varētu būt lielāki.
Jozefs, bezpajumtnieks pie baznīcas; blakus viņam uzraksts «Laipni lūdzu labus cilvēkus finansiāli palīdzēt bezpajumtniekam bez ēdiena un bez iztikas līdzekļiem»:
Es balsoju par iestāšanos ES. Pēc Polijas iestāšanās jābūt labākai situācijai, kaut kam jābūt labāk. Par bezpajumtnieku kļuvu ļoti vienkārši – bija darbs, un darba nav. Strādāju par lokomotīves vadītāju. Notika štatu samazināšana, un mani atbrīvoja no darba. Ceru, ka pēc iestāšanās celsies labklājības līmenis, būs lielāki sociālie pabalsti. Sociālais pabalsts ir 320 zlotu mēnesī.
Danuta Rošāka, pensionāre, stomotoloģe:
Balsoju par ES, jo tas ir ceļš uz labāku nākotni –par bērniem un mazbērniem. Tā ir iespēja valstij attīstīties. Paskatieties, cik strauji uzplauka Īrija, kas ir maza valsts. Jācer, ka ar Poliju būs līdzīgi. Bija pietiekami informācijas par un pret iestāšanos. Katrs varēja savu izvēli izdarīt pamatoti. Manā ģimenē daži teica ES «nē». Poļu ģimeņu līga pauda stingru nostāju pret ES, ko ņēma vērā daudzi. Cilvēki baidās, ka Polijas zemes tiks izpirktas un šeit valdīs ārzemnieki. Baidās arī no lielā bezdarba, no nacionālās identitātes zaudēšanas.
Marianna, pensionāre:
Nobalsoju pret ES un nekaunos no tā. Mēs esam kristīga tauta un nevaram zināt, ko savienība atnesīs. Lai arī baznīca izteica atbalstu Polijas pievienošanai ES, es esmu poliete un man ir savs viedoklis šajā jautājumā, neatkarīgs no baznīcas. Kas var pateikt, vai poļiem būs labāk ES? Mums ir tik zemas pensijas, man – 650 zlotu. Lai pensionārs varētu izdzīvot, būtu nepieciešams, kā minimums, 1000 zlotu mēnesī. Es nezinu, kas būs sliktāk, bet to, ka labāk nebūs, zinu noteikti. Zinu, ka bagātnieki savāks savus čemodānus, sagrābto naudu un aizmuks uz ārzemēm.
