Vēl dažas dienas pirms referenduma par iestāšanos ES, kas norisinājās 7. un 8. jūnijā, Polijas lielākie plašsaziņas līdzekļi norādīja, ka šis notikums būs nozīmīgākais valsts pēcpadomju perioda vēsturē.
Vēl dažas dienas pirms referenduma par iestāšanos ES, kas norisinājās 7. un 8. jūnijā, Polijas lielākie plašsaziņas līdzekļi norādīja, ka šis notikums būs nozīmīgākais valsts pēcpadomju perioda vēsturē. Tika uzsvērts, ka tieši šis balsojums izšķirs, cik tālredzīgi un atbildīgi pret savu valsti ir Polijas pilsoņi, – pārliecināti, ka viņu pienākums ir iet un balsot, vai aprobežoti un slinki mietpilsoņi.
Referendums Polijai solījās būt īpaši grūts tādēļ, ka 1997. gadā tika grozīta valsts konstitūcija, paredzot, ka turpmāk tautas nobalsošanu vai referendumu uzskatīs par notikušu tikai tad, ja tajā piedalīsies vismaz puse balsstiesīgo. Līdzīgi kā citās ES kandidātvalstīs, arī Polijā lielākās bažas par referenduma iznākumu sagādāja vēlētāju aktivitāte, jo no socioloģiskajām aptaujām bija skaidrs, ka 76% iedzīvotāju, kas gatavojas balsot, ir par Polijas pievienošanos ES. Taču vēlēt devās tikai 59% balsstiesīgo, no kuriem 77% teica jāvārdu ES.
Papildu problēmas poļi sev sagādāja ar visai neierasto referenduma norises kārtību, jo balsot varēja noteiktā vēlēšanu iecirknī, iepriekš reģistrējoties pašvaldībā, kur tika izsniegta īpaša vēlēšanu karte. Paši poļi gan izvairījās komentēt referenduma norises kārtību. Taču faktiski šāda sistēma atgādina policejiskas valsts uzskaites modeli, kurā iespējams izkontrolēt, kas piedalījies referendumā un kas ne.
Referenduma organizatori optimistiski par rezultātiem sāka runāt tikai 8. jūnija vēlā pēcpusdienā, jo vēlēšanu pirmajā dienā nobalsoja tikai 17,6% iedzīvotāju. Atsevišķos Austrumpolijas lauku rajonos pat līdz 8%. Savukārt referenduma otrā dienā līdz pulksten trijiem nobalsojuši bija 45% balsstiesīgo, kas nozīmēja, ka vēl nepieciešami 1,5 miljoni balsu. Tomēr, par laimi, poļiem viss beidzās veiksmīgi un nepieciešamās balsis tika savāktas ar uzviju.
Interesanti, ka arī Latvijā vēl turpinās diskusija par to, vai referendumu nevajadzētu izstiept divu dienu garumā. Kaut gan, mācoties no Lietuvas un Polijas, jau kļuvis pilnīgi skaidrs, ka esam izvēlējušies pareizāko variantu, jo referenduma pirmajā dienā ne vienā, ne otrā valstī nebija īpaši liela vēlētāju aktivitāte. Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, komentējot situāciju, norādīja, ka neatkarīgi no tā, cik dienu tiks atvēlēts referendumam, visi, kas uzskatīs par svarīgu piedalīties, atradīs tam laiku.
Polijā izbrīnīja tas, ka pirmās dienas provizoriskos vēlēšanu rezultātus vajadzēja gaidīt gandrīz līdz pusnaktij, taču otrās dienas rezultāti ar gavilēm tika paziņoti jau pēc pulksten 20, kad slēdza iecirkņus. Turklāt nacionālajā televīzijā provizorisko referenduma rezultātu paziņošanas laikā saulainā fonā tika rādīti līksmojošu cilvēku pūļi dažādās Polijas pilsētās, kaut gan Varšavā jau sāka krēslot. Negribētos apšaubīt Polijas referenduma rezultātus, taču šie fakti izbrīnīja ne vienu vien uzmanīgu vērotāju.
