Kopš pagājušā gada nogalē desmit kandidātvalstis tika oficiāli uzaicinātas iestāties ES, pagājis aptuveni pusgads.
Kopš pagājušā gada nogalē desmit kandidātvalstis tika oficiāli uzaicinātas iestāties ES, pagājis aptuveni pusgads. Šis laika posms bijis pietiekams, lai vairākas kandidātvalstis oficiāli tautas nobalsošanā apstiprinātu savu vēlmi pievienoties ES. Pavisam nesen par šādu soli izšķīrās arī Polijas pilsoņi. Par to, kas palīdzēja Polijas iedzīvotājiem pieņemt tieši šādu lēmumu, intervijā «Ziņām» stāsta Latvijas pilnvarotais vēstnieks Polijā Uldis Vītoliņš.
Kā Polijā tika organizēta tautas informēšanas kampaņa par iestāšanos ES?
Atšķirībā no Latvijas Polijā informatīvā kampaņa tika uzsākta krietni agrāk vēl pirms oficiālās uzaicināšanas iestāties savienībā. Proti, jau vismaz gadu iepriekš pirms referenduma (7. un 8. jūnijs – red.) tika sākta masveida informatīvā kampaņa televīzijā. Jebkurā televīzijas kanālā ik pa trīs četrām stundām bija redzami speciāli sižeti «5 minūtes par ES». Arī citos plašsaziņas līdzekļos bija pietiekami daudz informācijas. Laikrakstos un žurnālos izdeva speciālus informatīvos pielikumus, bet radio līdzīgi kā televīzija gatavoja speciālus raidījumus par ES.
Uz ko tika orientēta šī televīzijas kampaņa?
Tā tika orientēta uz jebkuru iedzīvotāju, primitīvā formā stāstot, kas viņu sagaida pēc iestāšanās ES. Tika rādīti piemēri, kādu atbalstu saņem lauksaimnieki tagadējās ES dalībvalstīs, kā arī uzsvērts, cik liela ietekme Polijai būs Eiropas parlamentā un citās ES institūcijās. Pārsvarā tie bija ļoti primitīvi, taču izzinoši sižeti par to, kas notiek ES. Iespējams, tieši vienkāršotā pieeja ļāva uzrunāt ikvienu Polijas iedzīvotāju.
Uz ko bija uzsvars pēdējos mēnešos pirms referenduma?
Finiša spurtā lielākoties tika izmantotas tiešās komunikācijas metodes. Izplatīja dažādus materiālus pa pastu, sūtīja īsziņas pa mobilo tālruni, aicinot uz satikšanos referendumā. Radio un televīzijā arvien biežāk savu viedokli izteica populāri cilvēki, aicinot iedzīvotājus balsot par iestāšanos ES.
Kāda bija baznīcas loma referenduma iznākumā?
Kā zināms, Polijā baznīcai ir ļoti liela ietekme. Tieši tādēļ daudzi ticīgie gaidīja pāvesta Jāņa Pāvila II norādes, kā jābalso referendumā. To ticīgie poļi arī saņēma, kad 19. maijā pāvests visai atklāti aicināja balsot par iestāšanos ES. Taču jāņem vērā arī tas, ka baznīca Polijā ir sašķelta vairākos nosacītos grupējumos. Viens no tādiem, izveidojis savu radiostaciju «Radio Marija» (populārākā radiostacija Polijā – red.), sāka preteiropeisku kampaņu. «Radio Marija» vadītājs Ridzika kungs referenduma laikā aicināja visus ticīgos doties uz svētvietu Kčenčehovā un nepiedalīties referendumā.
Ko mēs varētu mācīties no poļu pieredzes?
Daudzas lietas jau ir nokavētas, taču noteikti būtu jāpievērš uzmanība tam, kā uzrunāsim vēlētājus. Manuprāt, būtu vērts ņemt vērā Polijas pieredzi un uzrunāt vēlētāju sadzīviskā līmenī, jo patiesībā katru no mums visvairāk interesē, kā pēc iestāšanās ES izmainīsies ikdienas dzīves ritms. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai referendums nepārvērstos par uzticības balsojumu valdībai, kā tas bija Polijā, tomēr domāju, ka tas Latvijā nav tik aktuāli.
