Dzīvoju Garozas ielā privātā mājā, un mans suns ir piesiets, taču vai ik dienu pie viņa ierodas bariņš klaiņojošu kranču.
Dzīvoju Garozas ielā privātā mājā, un mans suns ir piesiets, taču vai ik dienu pie viņa ierodas bariņš klaiņojošu kranču. Nezinu, kā no šiem nelūgtajiem viesiem atbrīvoties. Neņemšos taču viņus indēt! Man gribētos dalīties pārdomās, kādēļ šādi klaidoņi rodas. Dzīvnieki taču nav vainīgi, ka saimnieki viņus pamet likteņa varā. Man šķiet, ka agrāk nebija tik liela vienaldzība pret suņiem, kaķiem. Dzīvnieku īpašnieki, padomājiet par šīm dzīvībām, tās nevar iztikt bez ēšanas! Ja jūs to nepabarosiet, dzīvnieks būs spiests klaiņot pa svešām mājām un atkritumu tvertnēm un kļūt par mērķi klaiņojošo kaķu un suņu ķērāju brigādei.
Starp citu, esmu sastapusi daudz jelgavnieku, kas nemaz nezina, ka dzīvnieku ķērāji iemidzinātos suņus un kaķus nogādā klīnikā, no kurienes tos var izpirkt. Domei vajadzētu iedzīvotājus vairāk informēt par to. Varbūt pat par to, ka iepriekšējā dienā bijusi ķeršana. Bieži vien vecāks cilvēks nemaz nenojauš, ka pagalmā bijuši ķērāji un viņam vajadzētu žigli zvanīt uz klīniku un interesēties. Kaķiem tas ir dzīvības un nāves jautājums, jo tos klīnikā jau nākamajā dienā iemidzina.
