Viena no Eiropas Savienības pamatbrīvībām ir brīva pakalpojumu kustība.
Viena no Eiropas Savienības (ES) pamatbrīvībām ir brīva pakalpojumu kustība. Tā ietver tiesības sniegt pakalpojumus jebkurā ES dalībvalstī, kurai tie paredzēti, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus šī valsts uzliek pati saviem pilsoņiem vai uzņēmumiem. Lai gan brīva pakalpojumu kustība personīgi neskar pilnīgi visus savienības iedzīvotājus, tieši pakalpojumi veido lielāko daļu ES aktivitāšu.
Tiesiskais pamats
Ņemot vērā pakalpojumu daudzveidību, šo nozari regulē visai liels tiesību aktu kopums, no kuriem lielāko daļu veido Eiropas tiesas spriedumi par dalībvalstu likumdošanas normu un to piemērošanas atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Tieši ar tiesas lēmumu 1974. gadā tika nostiprināta pakalpojumu sniegšanas brīvība. Proti, tiesas lēmums noteica, ka ikviens ES dalībvalsts pavalstnieks var dibināt uzņēmumu un sniegt pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem likumdošanas principiem kā šīs valsts iedzīvotāji.
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu dalībvalstis apliecina gatavību liberalizēt pakalpojumus pat vairāk, nekā to paredz ES direktīvas, ja to pieļauj vispārējais stāvoklis valsts tautsaimniecībā vai (un) tās konkrētajā nozarē.
Tāpat kā attiecībā uz pārējām ES vienotā tirgus brīvībām, arī attiecībā uz brīvu pakalpojumu kustību ir spēkā nediskriminācijas princips, proti, tiek aizliegti jebkādi ierobežojumi un aizliegumi sniegt pakalpojumus pēc pilsonības vai dzīvesvietas principa.
Atšķirībā no brīvas preču kustības brīvā pakalpojumu kustībā dalībvalstu robežu šķērsošana var notikt vairākos atšķirīgos veidos:
pakalpojumu sniedzējs izbrauc no valsts, lai sniegtu pakalpojumu saņēmējam citā ES dalībvalstī (piemēram, grāmatvedis dodas uz uzņēmumu citā ES dalībvalstī, lai sniegtu pakalpojumu);
pakalpojumu saņēmējs dodas uz citu ES valsti, lai saņemtu pakalpojumu (piemēram, tūrists ceļo uz citu ES dalībvalsti);
ne pakalpojumu sniedzējs, ne saņēmējs neizbrauc no savas valsts, tikai pats pakalpojums tiek «pārvietots» no vienas dalībvalsts uz citu (piemēram, jurists pa tālruni konsultē savu klientu citā dalībvalstī);
gan pakalpojumu sniedzējs, gan to saņēmējs izbrauc uz trešo dalībvalsti, lai saņemtu un sniegtu pakalpojumus (teiksim, arhitekts apmeklē būvlaukumu citā dalībvalstī, kur trešās dalībvalsts uzņēmums būvē biroja ēku).
Pakalpojumu sniegšanas brīvība ietver arī savstarpējo kvalifikācijas atzīšanu. Jāievēro, ka, attīstoties komunikāciju un IT tehnoloģijām, rodas arvien jauni pakalpojumu sniegšanas veidi un kombinācijas.
Pakalpojumu kustības izpratne
Brīva pakalpojumu kustība nereti ir grūti atšķirama no brīvas preču kustības. Piemēram, preces reklāma pieder pie preču kustības, turpretī rentgena aparāts – pie pakalpojumiem, jo tas ir instruments, attiecīgā pakalpojuma neatņemama daļa. Pakalpojumu kustība reizēm tiek jaukta arī ar brīvu personu kustību, jo pirmajā tiek iekļauta arī brīvība veikt uzņēmējdarbību: tiesības dibināt un vadīt uzņēmumus jebkurā dalībvalstī. Šeit tiek ieskaitīti arī tā saucamo brīvo profesiju pārstāvju (juristu, arhitektu, ārstu u.c.) pakalpojumi. Brīvas pakalpojumu kustības galvenā atšķirība no brīvas darbaspēka kustības ir tā, ka pakalpojumu kustībā persona vai nu pati ir sava uzņēmuma vadītāja, vai arī saņem maksu par pakalpojumu tieši no klienta bez darba devēja starpniecības. Brīvā pakalpojumu kustībā nozīmīgu vietu ieņem arī finanšu pakalpojumi, kas nereti tiek jaukti ar brīvu kapitāla kustību. Tādējādi var sacīt, ka brīvas pakalpojumu kustības noteikumi attiecas uz to kopējā tirgus ekonomisko aktivitāšu daļu, kuru neregulē noteikumi par brīvu preču, kapitāla un personu kustību.
Priekšrocības un ieguvumi
Brīvajā tirgū dalībvalstīm ir iespējas specializēties kādos atsevišķos pakalpojumu veidos, tādējādi paaugstinot ekonomisko aktivitāti un samazinot ražošanas (pakalpojumu sniegšanas) izmaksas. No konkurences viedokļa pakalpojumu jomā īpaša nozīme ir dalībvalstu ģeogrāfiskajām un kultūrvēsturiskajām atšķirībām. Īpaši svarīgi tas ir tūrismā. Plašais ES vienotais tirgus īpaši izdevīgs ir dažādiem specifisku pakalpojumu sniedzējiem, kas var darboties visā ES teritorijā (piemēram, tūrisma firmai, kas organizē grupu braucienus, vai ceļojošai cirka trupai). Savukārt patērētājiem ES vienotā tirgū ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko no plašā pakalpojumu klāsta. Finanšu pakalpojumu sektorā ir izdevīgi ieguldīt vienlaikus vairākās valstīs, kas finanšu pakalpojumu sniedzošām institūcijām ļauj samazināt tirgus risku.
Brīvā pakalpojumu kustība un Latvija
Brīvā pakalpojumu kustība dos iespēju Latvijas pilsoņiem dibināt savus uzņēmumus un sniegt pakalpojumus citās ES dalībvalstīs.
Latvijas Republika atzīst Eiropas Kopienas likumdošanu brīvas finanšu pakalpojumu kustības jomā un ir gatava pilnībā ieviest ES tiesību un pienākumu kopumu līdz iestāšanās ES brīdim, izņemot atsevišķus ES tiesību aktus, kuru ieviešanai ir nepieciešami pārejas periodi (attiecībā uz fizisko un juridisko personu noguldījumu garantijām un investoru aizsardzību).
ES prasības attiecībā uz fizisko un juridisko personu noguldījumiem paredz, ka garantētais noguldījums nedrīkst būt mazāks par 20 000 eiro. Tomēr, lai banku iemaksu palielinājums garantiju fondā nesadārdzinātu banku pakalpojumus, Latvija iestāšanās ES sarunās pieprasījusi pārejas periodu, kura laikā pakāpeniski sasniegs ES noteikto garantiju (kompensāciju) minimālo līmeni. To Latvija paredzējusi pakāpeniski ieviest līdz 2008. gadam. Ieviešot šīs direktīvas, noguldītāji un investori varēs būt daudz drošāki par iespēju atgūt savus līdzekļus kredītiestādes maksātnespējas gadījumā.
Lielas izmaiņas gaidāmas arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, jo pēc iestāšanās ES mainīsies viņu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nosacījumi. Apdrošināšanas līgums būs spēkā visā ES teritorijā. Tiks nodrošinātas kompensācijas nelaimes gadījumos, kurus izraisījuši neapdrošināti vai neidentificēti transporta līdzekļi. Atbildības izmaksas pakāpeniski tiks palielinātas, lai sasniegtu ES prasībās noteikto līmeni.
Lai saskaņotu nacionālo likumdošanu ar ES prasībām finanšu pakalpojumu jomā, Latvija kopš 1998. gada ir veikusi virkni grozījumu attiecīgi jomu regulējošajos likumos un tiem pakārtotajos normatīvajos aktos, kā arī izstrādājusi un pieņēmusi pilnīgi jaunus likumus, piemēram, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un ieguldītāju aizsardzības likumu. Likumu saskaņošana ar ES prasībām turpinās.
***
Ieguvumi
Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, tās pilsoņiem tiks nodrošinātas iespējas brīvi dibināt uzņēmumus jebkurā ES dalībvalstī, lai tur sniegtu pakalpojumus, kā arī darboties pašnodarbinātas personas statusā.
Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs brīvi pieejams daudz plašāks un kvalitatīvāks pakalpojumu klāsts, kā arī būs iespēja ievēlēties sev vispiemērotāko un izdevīgāko pakalpojuma veidu.
Ieviešot noguldītāju un investoru kompensācijas sistēmu, Latvijas noguldītāji un investori varēs būt daudz drošāki par saviem noguldījumiem un investīcijām.
Palielinoties konkurencei finanšu tirgū, pazemināsies kredītu procentu likmes, kas veicinās vispārēju tautsaimniecības attīstību.
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas līgums būs spēkā visā ES teritorijā, kas ievērojami atvieglos ceļošanu ar automobili ES teritorijā.
Ceļu satiksmes negadījumos cietušajām Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām tiks vienkāršots mehānisms apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai, ja negadījums noticis ES teritorijā.
Zaudējumi
Latvijā arvien aktīvāk ienāks citu ES dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji – palielināsies konkurence vietējā pakalpojumu tirgū; tas varētu radīt grūtības konkurētspējīgiem vietējiem mazajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Ieviešot ES investoru kompensāciju sistēmu, palielināsies finanšu institūciju iemaksas garantijas fondā, tādējādi iespējama šo institūciju pakalpojumu padārdzināšanās.
Palielinoties transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksām, iespējams arī apdrošināšanas prēmiju palielinājums.
Apdrošināšanas līguma termiņš tiks noteikts viens gads, līdz ar to izslēdzot iespēju noslēgt īstermiņa apdrošināšanas līgumus. Tomēr pastāvēs iespēja saņemt kompensāciju, ja polise netiek izmantota pilnu gadu.
