Dažam labam varētu šķist, ka žurnālisti nepelnīti daudz kritikas veltījuši un turpina veltīt valdībai, tās vadītājam Eināram Repšem, ministriem kopumā un katram atsevišķi.
Dažam labam varētu šķist, ka žurnālisti nepelnīti daudz kritikas veltījuši un turpina veltīt valdībai, tās vadītājam Eināram Repšem, ministriem kopumā un katram atsevišķi. Par valdības darbu iedzīvotāji spriež galvenokārt pēc sev būtiskiem kritērijiem – man kļuvis dzīvot vieglāk vai, gluži otrādi, dzīves apstākļi paliek arvien nepanesamāki. Pēc šiem kritērijiem tiek vērtētas partijas, kas pirmsvēlēšanu laikā nāk klajā ar solījumiem un zvērestiem. Vēlēšanas paiet, un dzīve ievieš korekcijas labi gribētos solījumos. Tā tas bijis un būs mūžīgi. Tāda vienkārši ir tradicionālā politiskā spēle, kas ir veca kā pasaule un, ticamākais, pastāvēs mūžīgi. Jaunie, kas raujas pie varas, kritizēs vecos, bet tie savukārt aizbildināsies ar objektīviem apstākļiem. Tikai kas tiks vēlētājam? Ja nu vienīgi skumji nopūsties par to, ka šoreiz atkal nekā…
Domājams, ka daudzas ģimenes šonedēļ ar nepacietību gaidīja, ko valdība lems par ģimeņu atbalstam deklarēto, jo galu galā šī valdība savā programmā bija ierakstījusi: «… noteiksim bērnu un ģimeni par vienu no valsts prioritātēm, sakārtosim bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzības sistēmu, nosakot vienotu valsts politiku.» Tika arī solīts izstrādāt ilgtermiņa programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un tā tālāk un tā joprojām.
Šonedēļ, lemjot par pabalsta lielumu aizbildnim bērna uzturēšanai, tā apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, attiecīgā Ministru kabineta komiteja abus noteikumu projektus neakceptēja un nodeva pārstrādāšanai, sakot, ka «… komiteja konstatēja, ka šiem mērķiem trūkst līdzekļu, tāpēc noteikumi tiks pārstrādāti, vairs neparedzot pabalsta palielināšanu.»
No 2000. gada pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu (32 lati mēnesī) ir zemāks par šogad noteikto personas ienākumu līmeni, kuru nesasniedzot, persona atzīstama par trūcīgu. Noteikumu projekts piedāvāja minēto pabalstu paaugstināt līdz veseliem 35 latiem mēnesī. Otrs noteikumu projekts piedāvāja gandrīz divas reizes palielināt bērna piedzimšanas pabalstu. Patlaban bērna piedzimšanas pabalsts ir 98 lati, turklāt tas tika noteikts jau 1997. gadā. Projektā pabalstu piedāvāja paaugstināt līdz 148 latiem, kas būtu 50 procentu no zīdaiņa pūriņa vērtības naudas izteiksmē, taču līdzekļu trūkuma dēļ šī iecere tā arī paliks nerealizēta. Gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde, novērtējot zīdaiņa pūriņa vērtību faktiskajās cenās, secināja, ka jaunajiem vecākiem būtu nepieciešami vismaz 296,02 lati. No valsts budžeta tas nākamgad papildus prasītu nedaudz vairāk par 2 miljoniem latu.
Audzis aizbildņu skaits: no 4713 1997. gadā līdz 6916 pērn. Bērna uzturēšanās bērnunamā 1997. gadā valstij izmaksāja 136 latus mēnesī, kas līdz 2002. gadam palielinājās līdz 214 latiem. Tādi ir skaitļi un aprēķini, aiz kuriem acīmredzot lēmējiem pazudusi savas darbības būtība – rūpes par valsts iedzīvotāju labklājību. Nevilšus skatiens vēršas uz vienu no valdības stabilitātes stūrakmeņiem – Latvijas Pirmo partiju, kas rūpes par ģimeni un bērniem pirms vēlēšanām uzsvēra īpaši centīgi. Galu galā tie bija viņi, kas deklarēja, ka «… ir kļuvusi par vienīgo partiju, kas uzņēmusies atbildību ne tikai cilvēku, bet arī Dieva priekšā.»
Pagaidām vienīgais, ko esam pieredzējuši, ir uzsāktā (ne-)oligarhu Šlesera un Laksas cīņa ar vienīgo Latvijas oligarhu Lembergu. Ak, jā, vēl nodibināta Īpašu uzdevumu ministrija bērnu un ģimenes lietās Ainara Baštika vadībā. Negribētos pieļaut domu, ka viņam šie jautājumi nebūtu tuvi. Vienīgi ar to realizāciju tā ir, kā ir, jo cīņā par finanšu varu acīmredzot dažai labai valdības partijai un tās līderiem bērnu intereses aizgājušas otrajā plānā. Domājams, ka nav normāli, ja nedēļu iepriekš ministrs bērnu un ģimenes lietās dodas ārvalstu vizītē, lai iepazītos ar valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, bet dažas dienas vēlāk valdība, kurā viņš strādā, pieņem ģimenei un bērniem nelabvēlīgu lēmumu. Vismaz būtu publiski paskaidrojis savu viedokli par notikušo, jo labklājības ministres sacītais, ka jūtas sarūgtināta par lēmumu, īsti pārliecinoši neskanēja. Acīmredzot tikai tagad varam noteikt ministru algu trīskāršošanas vērtību uz padarīto darbu fona. Vēl jo vairāk, ja finanšu ministrs apliecina, ka pieci pirmie šā gada mēneši noslēgušies ar 10,4 miljonu latu lielu fiskālo pārpalikumu konsolidētajā kopbudžetā.
