Teātra spēlēšana franciski noteikti ir kas vairāk nekā pedagoģijas metode, sevišķi, ja pirmais Francijā apmeklētais teātra festivāls piedāvājis iespēju papildināt ne tikai valodas veiklību, bet arī teātrspēles iemaņas.
Teātra spēlēšana franciski noteikti ir kas vairāk nekā pedagoģijas metode, sevišķi, ja pirmais Francijā apmeklētais teātra festivāls piedāvājis iespēju papildināt ne tikai valodas veiklību, bet arī teātrspēles iemaņas, secina no festivāla «Globe Theatre» atgriezusies Latvijas delegācija.
Dižciltīgais romietis Fenestrats, kuram neinteresē nekas cits kā izklaides kopā ar hetēru Karlu, viņa pusmāsa Pomona, kuras mīļākā nodarbošanās ir bojāt nervus līgavainim, mazais vergs Polikarps, kurš izrādās apveltīts ar spēju paredzēt, kas stāsta beigās notiks ar katru, – šie tēli runā franciski un dzīvo jauniešu teātra iestudējumā «Mīts par Fenestratu».
Tā nav skolotājas Jekaterinas Smirnovas pirmā luga un, spriežot pēc ieceru pārpilnības, noteikti ne pēdējā. Pašlaik franču valodu viņa māca Spīdolas ģimnāzijā, bet jau vairāk nekā sešus gadus pulcē skolēnus un studentus ar dažādām valodas priekšzināšanām, lai franciski spēlētu teātri. Uz mēģinājumiem viņi ierodas ne tikai no Jelgavas un Rīgas, bet pat no studiju vietas Tallinā.
Iepriekš atšķirīgā sastāvā «Mīts par Fenestratu» rādīts pirms diviem gadiem, Baltijas un Ziemeļvalstu frankofonijas festivālā tepat Rīgā. Maijā Viktorija, divas Jeļenas, Ilze, Inese, Rihards, Toms, Ēriks, Lauma un skolotāja Jekaterina (kas pašas režisētajā izrādē atveido Pomonas lomu), pulcējās, lai romiešu piedzīvojumus gatavotu rādīšanai Normandijā, jauniešu teātra festivālā «Globe Theatre», kas Ruānā un tās apkaimē šogad notika jau desmito reizi. Tālajā ceļā uz Franciju devās dalībnieki, kas valodu mācās pusgadu, divus gadus vai daudz ilgāk.
Papildus publikas (galvenokārt skolēnu) atbalsta izjušanai savās izrādēs (izspēlēties visi dabūjuši ne pa jokam – savas trīs reizes dienā), Latvijas delegācija, protams, nav laidusi garām iespējas uz skatuves vērot mājiniekus un vienaudžus no vēl trim Eiropas valstīm – Ungārijas, Rumānijas un Čehijas. Spilgtākos skatuves iespaidus sagādājusi ungāru cītīgi slīpētā pantomīma un gados nedaudz vecāko aktieriski pieredzējušāko franču kamerizrāde «Contrebassez – moi» (latviski tulkojams kā «Kontrabasē mani») – koncerts kontrabasam un emocionāli spriegu vīrieša un sievietes monologu mijai. Par sevišķi noderīgu ieguvumu visi atzīst aktiertehnikas iemaņu papildināšanu festivāla meistardarbnīcās.
Dodoties uz apmēram nedēļu ilgo festivālu, bijušas divas apmešanās iespējas: dzīvot kopmītnēs vai ģimenēs. Mūsu «romieši» izvēlējušies otro un atzīst, ka viņus patīkami pārsteigušas mājinieku detalizētās zināšanas par Latviju. Bijis jūtams, ka viņi viesu uzņemšanai nopietni gatavojušies, arī pārlapojot literatūru par mūsu zemi. Jelgavniekiem uzkrītošas šķitušas turieniešu enerģiskā dzīvesveida īpatnības: pēc regulāras un ilgas naktsdzīves ik nākamo rītu atstāt možu, labi izgulējušos un visādi citādi pozitīvas enerģijas pārpilnu cilvēku iespaidu. Spēja neizrādīt problēmas – varbūt arī tajā slēpjoties daļa franciskuma, kas, visu mūžu pavadot aiz trejdeviņiem kalniem, var palikt neatklāts. Tāpat kā pie mums ražotā maize, ko Latvijā pierasts dēvēt par «franču maizi», garšas un izskata ziņā ne tuvu nelīdzinās īstajām franču «nacionālajām» bagetām.
««Globe theatre» varētu piedalīties franču liceja audzēkņi un jaunieši arī no citām Latvijas skolām, kurās māca franču valodu. Cenšamies šo iespēju citiem darīt zināmu – šai nolūkā esam sazinājušies arī ar Francijas vēstniecību,» stāsta skolotāja, kuras tuvākā iecere ir luga par Kaliostro piedzīvojumiem Jelgavā.
