Pagājis izlaidumu laiks devīto klašu absolventiem – gan tiem, kas nolēmuši turpināt izglītību vidusskolā, gan arī tiem, kas jau šogad sāks apgūt savu nākamo profesiju.
Pagājis izlaidumu laiks devīto klašu absolventiem – gan tiem, kas nolēmuši turpināt izglītību vidusskolā, gan arī tiem, kas jau šogad sāks apgūt savu nākamo profesiju.
Jelgavā apliecību par devītās klases beigšanu saņēma 933 skolēni, bet liecību – 28. Rajonā šajā mācību gadā devītās klases programmu apguva 563 skolēni. No viņiem pieci pie eksāmeniem netika pielaisti, un, lai saņemtu dokumentu par pamatskolas beigšanu, viņiem būs mācību gada viela jāmācās atkārtoti.
Liecību par devītās klases beigšanu saņem tie, kuriem vairākos priekšmetos nav vērtējuma. Kopumā pilsētā un rajonā šajā mācību gadā no eksāmeniem veselības stāvokļa dēļ bija atbrīvoti 43 devīto klašu beidzēji, savukārt no sporta ieskaitēm – 54. Tā kā jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka konkrētas slimības diagnozes un reglamentē atbrīvojuma laiku, tādu skolēnu, kas nekārto valsts zināšanu pārbaudes, skaits salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir mazāks. Spīdolas ģimnāzijā, piemēram, pērn no eksāmeniem atbrīvoti bija 10 procenti devītklasnieku, bet šogad – tikai viens procents.
Pamatskolu beidzot, skolēniem bija jākārto eksāmens matemātikā un dzimtajā valodā un literatūrā, bet mazākumtautību mācību iestādēs – arī valsts valodā. Šogad daļa pilsētas un rajona devītklasnieku latviešu valodā un literatūrā kārtoja centralizēto piloteksāmenu, kas, pēc izglītības speciālistu domām, aizritējis veiksmīgi. Ar 2003./2004. mācību gadu devītajā klasē šo eksāmenu plānots kārtot centralizēti visā valstī.
Lielākā daļa devīto klašu beidzēju jau izšķīrušies, ko darīs nākotnē. Vidusskolās un profesionālās izglītības mācību iestādēs sācies skolēnu uzņemšanas laiks. Jelgavas 2. ģimnāzijā 10. klasei jau tagad pieteicies 170 skolēnu, kaut skola plāno komplektēt piecas vidusskolas klases, Spīdolas ģimnāzijas 10. klasē vēlas mācīties 71 skolēns. Uz vidusskolām neattiecas mikrorajonu princips, tāpēc katra vispārizglītojošā mācību iestāde vidusskolēnus drīkst uzņemt atbilstoši piedāvātajām mācību programmām, organizējot pārrunas, testēšanu vai skatot vidējo atzīmi apliecībā.
Pagājušajā mācību gadā pilsētā mācības vidusskolā uzsāka apmēram 60 procenti devītklasnieku, arodvidusskolu izvēlējās 22,5 procenti, bet vidējās speciālās mācību iestādēs specialitāti un vidējo izglītību ieguva četri procenti. Apmēram puse rajona devīto klašu absolventu izteikuši vēlēšanos mācīties vidusskolā, 30 procenti būs vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņi, bet 13 procenti vidējo izglītību plāno iegūt vakarskolā.
