Dalīties Jāņu dziesmu un citu tradīciju zināšanās, vairojot to skaitu, kas šajos saulgriežos uz jautājumu par latviskas līgošanas gatavību var atbildēt apstiprinoši.
Dalīties Jāņu dziesmu un citu tradīciju zināšanās, vairojot to skaitu, kas šajos saulgriežos uz jautājumu par latviskas līgošanas gatavību var atbildēt apstiprinoši. Tāds ir (arī «Ziņās» jau aprakstītais) Ilgas Reiznieces aicinājums. Vēl 22. jūnijā Kalna Būriņos uz trešo mācību svētdienu aicina Jelgavas «Dimzēns», bet pirms nedēļas Tērvetē grāmatnieku muzejā «Ķipi» viesojās folkloras kopa «Budēļi».
«Budēļi» darbojas Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta paspārnē, un, kā paši ar smaidu atzīst, dažādāko specialitāšu pārstāvju vidū trūkstot vienīgi akadēmiski izglītota folklorista. Taču tautas daiļrades apzināšana viņu sirdslieta bijusi vismaz kopš kopas dzimšanas astoņdesmito gadu vidū, kad kopā ar arheologu Viktoru Grāvīti sākuši apkopot gadskārtu dziesmas, ko zināmā mērā jādēvē arī par dziesmu sastādīšanu, jo tematiski sakārtotās četrrinžu virtenes šādā dziedamajā formā iekļuvušas lielākoties nevis ar teicēju ziņu, bet ar dainu sējumu palīdzību.
Šādas pulcēšanās reizes jaunu melodiju iepazīšanai var noderēt arī tiem, kas saskaņā ar savas puses tradīcijām līgojuši jau sen. «Jāņu dziesmu melodijas skaitāmas tūkstošos, taču daudzi pazīst un lieto tikai dažas,» stāsta «budēlis» Jānis. «Manā pusē Launkalnē, Ziemeļvidzemē, piemēram, pazīstamas divas melodijas, kurās dzied visas jāņudziesmas.» Jaunatrastie meldiņi visbiežāk oriģinālā bijuši tikai vienu četrrindi gari, un papildināšanai tad nu izlīdzējušies, «scenārija» jeb secīgi sakārtotā satura daļām (no svētku gaidīšanas un gatavošanās līdz pavadīšanai) piemērojot tekstuālu turpinājumu no tematiski atlasītām dainām. Šādi veidotās jāņudziesmas arī bija tās, ko, Ķipu pagalmā pie galdiem sēžot, no lapiņām aizrautīgi līdzi vilka liels un mazs. Nokrišņu rasināšanu ielīgotāji lūkoja aizbaidīt ar šim nolūkam domātu dziesmu un gatves deju: galopā lecot, elkoņos griežoties… Brīžam tā vien šķita, ka Jāņu «maģija» iedarbojas arī pirmssvētkos.
Vakara noslēgumā muzejnieki nolēma aizdedzināt arī pūdeli (ko Ķipi iemantojuši gandrīz vienlaikus ar muzeja statusu – deviņdesmito gadu pašā sākumā) – malku kārts galā iestiprinātā metāla mucā ar degšanas veicināšanas nolūkos sānos ierīkotiem caurumiem. Arī par uguni «Budēļiem» bija savs bilstamais: ar tradicionālo vigvamveidīgo ugunskura krāvumu Jāņos nopietni «konkurē» paņēmiens ugunskuru veidot mājas svētības simbola akas formā, smalkākajam iekuram vietu atstājot horizontāli salikto pagaļu četrās sienās. «Cik tālu atspīd uguns, tik tālu sniedzas Jāņu nakts svētība, tās iegūšanā svarīgi visu nakti būt jāņuguns apspīdētiem,» atgādināja svētku «instruktori», aicinot gaismekli ņemt līdzi ugunskura atstāšanas brīžos.
No teiciena «Visa laba jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā» atvedināma labas jāņuzāles izpratne nereti pieņēmusi arī visnotaļ praktisku nozīmi, jo mazsvarīga senčiem neesot bijusi arī nākamo gadu kaltēto vainagu sastāvdaļu izmantojamība tējā. Vainagā jābūt vismaz deviņām atšķirīgām zālēm, trejdeviņas liecina par īpaši bagātām pļavām un čakliem vācējiem. Vainagus vijot, prātā jāpatur arī laika gaitā izveidojusies zāļu «vecuma un dzimuma piederība»: raspodiņus mēdz ievīt meitu, vībotnes sievu, māteres puišu vainagos. Tas, protams, ir paša Jāņu vakara darbs. Izņēmumos, kad valkātāju paredzams īpaši daudz, lai iepriekšējā dienā vītās galvas rotas saglabātos svaigas, līdz galvā likšanai tās turējuši pagrabā. Nez vai pilsētniekam, kas šaubās par sava daudzdzīvokļu nama pagraba drošumu, šādos nolūkos izmēģināt ledusskapi…?
Aptuveni piecdesmit «līgomācekļu» vidū netrūka ne vietējo ļaužu, ne Ķipu fanu no Rīgas un Jelgavas. Viena no viņām Jelgavas Latviešu biedrības sekretāres vietas izpildītāja Rita Brinkus atzina, ka viņai muzeja regulārie apciemojumi sākušies tieši ar kādu līgovakaru, no kura labā atmiņā palikusi Jāņa Rapas dūšīgā dziedāšana.
Kā atzina «Budēļi», tikpat daudz interesentu pagājušonedēļ bijis sastopams arī plašās un šaurās Jāņu mācību akcijas vietās Rīgā, tāpēc šajā Jāņu vakarā Latvijas laukos visai lielas iespējas ieraudzīt atšķirīgu, cerīgāku gada īsākās nakts svinēšanas ainu.
