Latvijas Bankai bieži tiek uzdoti jautājumi par lata stiprumu, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu maksāšanas līdzekļa eiro lietojumu un ietekmi uz tautsaimniecību.
Latvijas Bankai bieži tiek uzdoti jautājumi par lata stiprumu, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu maksāšanas līdzekļa eiro lietojumu un ietekmi uz tautsaimniecību.
Ko nozīmē ieviest vienotu valūtu eiro un īstenot vienotu ekonomisko politiku? Ko tas dod valstīm?
Dalība Ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS) dalībvalstīm nozīmē stabilitāti un tautsaimniecības izaugsmi. Tā ietver dzīves līmeņa celšanos, plašāka preču un pakalpojumu tirgus pavērtās iespējas, lielāku politisko ietekmi un ciešāku integrāciju ar pārējām valstīm.
Taču dalība ES un EMS prasa no dalībvalstīm arī aktīvu piedalīšanos reformu procesā. Vairākumam valstu dalība ES nozīmējusi stabilitātes un labklājības līmeņa paaugstināšanos, jaunu darbavietu izveidošanu, ārējo tiešo investīciju un intensīvāku kapitāla plūsmu.
ES sākotnēji nabadzīgāko dalībvalstu – Īrijas, Spānijas, Portugāles un Grieķijas – pieredze rāda, ka pievienošanās ES ir nesusi daudzas pozitīvas pārmaiņas šo valstu dzīvē, bet daudz bijis atkarīgs no pašu valstu spējas veikt nepieciešamās reformas. Saskaņā ar «Eurostat» aprēķiniem 2001. gadā Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis bija 33 procenti no ES vidējā labklājības līmeņa.
Ko dalība ES un eiro ieviešana devusi Īrijai?
Īrija ir attīstījusies visveiksmīgāk: pievienošanās brīdī 1973. gadā tās iedzīvotāju labklājības līmenis bija aptuveni 60 procentu no ES vidējā labklājības līmeņa, bet 1990. gadā šis rādītājs jau paaugstinājās līdz 75 procentiem un vēl pēc desmit gadiem pat pārsniedza ES vidējo līmeni par 20 procentiem. Iekšzemes kopprodukta pieauguma temps Īrijā pēdējo piecu gadu laikā vidēji bijis 8,4 procenti gadā. Tas sasniegts, lielā mērā pateicoties straujam investīciju paaugstinājumam, kā arī pārdomāti izmantotam ievērojamam ES strukturālo fondu atbalstam.
Ko dalība ES un eiro ieviešana devusi Spānijai un Portugālei?
Arī Spānijai un Portugālei pievienošanās ES nozīmēja pozitīvu iespaidu uz tautsaimniecības attīstību. Spānijā un Portugālē pēc pievienošanās ES bija vērojams straujš investīciju palielinājums, kas veicināja iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos. Svarīgi minēt arī šādu faktu: agrāk šo valstu uzņēmumi neinvestēja citās valstīs, bet kā ES dalībvalstis Spānija un Portugāle sāka aktīvi pievērsties ārvalstu investīcijām.
Kā attīstījās Grieķija?
Savukārt Grieķijas pieredze atgādina, ka veiksmīga attīstība būtiski atkarīga no katras valsts spējas pilnveidoties, nepaļaujoties tikai uz ES palīdzību. Grieķija pievienojās ES 1981. gadā ar aptuveni tādu pašu labklājības līmeni kā Īrijā, bet vēl ilgu laiku nespēja izveidot stabilu makroekonomisku vidi. Tādējādi ārējo investīciju apjomi Grieķijā neauga un tuvināšanās citu ES valstu līmenim notika ļoti lēni. Kaut arī pakāpeniski uzlabojās ekonomiskā vide, nevēlēšanās risināt fiskālā sektora problēmas un veikt strukturālās reformas ir pamatā tam, ka Grieķija arī šodien ir nabadzīgākā no ES dalībvalstīm.
Sagatavoja Latvijas Bankas speciālisti
P.S. Ja jums ir jautājumi par Latvijas Banku vai tās pārziņā esošajām jomām, dariet tos zināmus «Zemgales Ziņu» redakcijai (Jelgavā, Raiņa ielā 20, tālr.3007098), un mēs lūgsim speciālistiem sagatavot atbildes.
