Latvieši tradicionāli izcēlušies ar darba tikumu un pēc labi padarīta darba vienmēr pratuši arī labi atpūsties.
Latvieši tradicionāli izcēlušies ar darba tikumu un pēc labi padarīta darba vienmēr pratuši arī labi atpūsties. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem šajā ziņā noteikti ir Līgosvētki jeb vasaras saulgrieži, kas, daudzuprāt, ir skaistākais mūsu folkloras un kultūrvēsturiskais mantojums. Tomēr šodien par Līgosvētkiem visai nosacīti varam runāt kā par tradicionālo latviešu tautas kultūras mantojumu, jo tikai retais vairs zina, ko nozīmē «piedzīvot Jāņus». Jāsaka īpašs paldies Ilgai Reizniecei un pārējiem folkloristiem, kuri šogad akcijā «Piedzīvosim Jāņus» atrada laiku apbraukāt Latviju, lai atgādinātu, ko tad īsti nozīmē Līgosvētki.
Ar nožēlu jāsaka, ka tie kļuvuši par attaisnotu masveida tautas nodzeršanos ar visām no tā izrietošajām sekām. Arī par tā sauktajām Jāņu tradīcijām varam runāt tikai nosacīti, jo labākajā gadījumā tās aprobežojas ar alu, sieru un ugunskuru. Pat līgodziesmu zināšanas ierindas latvietim visdrīzāk aprobežosies ar pāris četrrindēm. Iespējams, tieši uz šā bēdīgā fona gluži vai par tradīciju kļuvusi akcija «Izglāb draugu, neļauj braukt reibumā», kas vērtējama kā veiksmīgākais sociālās reklāmas produkts Latvijas reklāmas tirgū.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pirmsjāņu akcijām plāno tērēt ap 30 tūkstošu latu, taču, ņemot vērā, ka dažādās aktivitātēs iesaistījušies arī uzņēmēji, kopējās izmaksas būs vēl lielākas. Šī nauda tiek tērēta tematisku videoklipu pārraidei televīzijā, radio reklāmai un plakātiem, kas izvietoti 14 Latvijas lielākajās pilsētās un uz automaģistrālēm. Gluži tāpat kā citus gadus, arī šoreiz akcijas mērķauditorija ir jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas, pēc statistikas datiem, visbiežāk nokļūst ceļu satiksmes negadījumos, kas izraisīti alkohola reibumā.
Šogad akcijas «Izglāb draugu» aktivitātēs īpaša loma tiek atvēlēta Ceļu policijas reidiem Latvijas pilsētās. Diemžēl to rezultāti ne tuvu nav iepriecinoši, jo šķiet, ka autovadītāju pārgalvībai nav robežu. Pat neņemot vērā iekšlietu ministra Māra Gulbja brīdinājumuspar gaidāmajiem reidiem, Ceļu policijai visur jāsastopas ar iereibušiem vadītājiem. Arī Jelgavā pagājušās nedēļas nogalē organizētajos reidos no pārbaudītajiem 986 vadītājiem astoņi bija alkohola reibumā. Šī situācija liecina, ka problēma jārisina kompleksi, iesaistoties ne tikai CSDD un Iekšlietu ministrijai, bet arī citām institūcijām, kā valstiskām, tā nevalstiskām. Tieši šādu risinājumu piedāvā iekšlietu ministrs, uzskatot, ka daži kampaņveidīgi pasākumi būtībā neko neatrisinās, taču tas ir veids, kā pievērst uzmanību problēmai.
Tomēr jau tagad var runāt par noteiktiem panākumiem, kopš uzsākta akcija «Izglāb draugu». Proti, ar katru gadu samazinās to autovadītāju skaits, kas aizturēti alkohola reibumā. Salīdzinājumam – 1999. gadā tādu bija vairāk nekā 20 tūkstoši, 2002. gadā tikai 13,5 tūkstoši. Arī šā gada piecos mēnešos par auto vadīšanu reibumā aizturēti 5497 autovadītāji, kas ir par 115 mazāk nekā pērnā gada piecos mēnešos. Gribētos cerēt, ka šie skaitļi norāda uz pozitīvu tendenci un tiem nav nekāda sakara ar ceļu policistu negodprātību.
Faktiski lielākās bažas ir par to, ka vēl aizvien zināms procents cilvēku braukšanu alkohola reibumā uzskata par ikdienišķu parādību. Daudzās kompānijās tā pat ir vispārakceptēta norma, jo neviens taču nevēlas būt tas «muļķis», kas nedzers, lai pēc tam visus izvadātu uz mājām. Kamēr šāds uzskats būs pietiekami populārs, nav ko cerēt, ka tuvākajā laikā autovadītāji kļūs apzinīgāki. Turklāt jāatceras, ka neviena kampaņa nav tik universāla, lai uzrunātu visus sabiedrības pārstāvjus, jo diezin vai biedēšana ar asiņainiem skatiem un krustiem ceļmalā spēj pārliecināt jaunus cilvēkus, kas nereti izvēlas ekstrēmus atpūtas veidus. Par nožēlu, jāatzīst, ka braukšana reibumā arī ir kļuvusi par vienu no šādiem atpūtas veidiem, tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš populārajiem dragreisa pasākumiem, kuros pārsvarā gadījumu netiek pārbaudīts, vai vadītājs ir lietojis alkoholu. Nereti šādas aktivitātes notiek arī pilsētu ielās. Pavisam nesen tādas izpriecas sarīkoja LLU Tehniskās fakultātes puiši, kas savos svētkos atļāvās sarīkot ātrumsacīkstes Jelgavas ielās. Tas, protams, ir tikai viens piemērs, taču no šādām ikdienišķām lietām būtu jāsāk veidot sabiedrības attieksme pret braukšanu reibumā.
Lai aicinājumi nesēsties pie stūres reibumā būtu pārliecinošāki, noteikti būtu jāmācās arī no citu valstu pieredzes, piemēram, Lielbritānijā līdzīgas aktivitātes notiek jau 27 gadus, kuru laikā upuru skaits autoavārijās ar iereibušu šoferu līdzdalību samazinājies par divām trešdaļām.
Arī ASV darbojas bezpeļņas organizācija «Mātes pret braukšanu reibumā» («Mothers against drunk driving»), kas pēdējo 20 gadu laikā izglābusi 138 tūkstošus dzīvību un palīdzējusi daudziem cilvēkiem, kas cietuši iereibušu autovadītāju dēļ.
Tādēļ atliek visiem novēlēt priecīgus svētkus un pietiekami daudz saprāta, lai vismaz padomātu, pirms paši vai draugi sēžas pie stūres kunga prātā.
