Diemžēl pēdējā laikā jūtamies nepatīkami un nepelnīti apvainoti, jo cilvēki jauc divas pilnīgi nesaistītas organizācijas – Latvijas Jauno zemnieku klubu ar Latvijas Jauno zemnieku apvienību.
«Diemžēl pēdējā laikā jūtamies nepatīkami un nepelnīti apvainoti, jo cilvēki jauc divas pilnīgi nesaistītas organizācijas – Latvijas Jauno zemnieku klubu (JZK) ar Latvijas Jauno zemnieku apvienību (JZA), pret ko tika ierosināta krimināllieta par krāpšanu lielos apmēros,» stāsta JZK izpilddirektore Dace Zihmane.
Jau 2000. gada augustā masu informācijas līdzekļos izskanēja ziņa, ka pret JZA ierosināta krimināllieta par krāpšanu lielos apmēros. Šogad maija pēdējās dienās tika ierosināta krimināllieta Rīgas apgabaltiesā un informācija par šo krāpnieku organizāciju vēlreiz nokļuva plašsaziņas līdzekļos.
Savukārt Jauno zemnieku klubs ir viena no vecākajām lauku jauniešu organizācijām Latvijā, dibināts 1991. gada 4. aprīlī. Tā attīstība cieši saistīta ar valsts atjaunotni, ar tā laika pārmaiņām laukos un cilvēkos. Kopš 1993. gada JZK ir Eiropas Jauno zemnieku un Mazpulku komitejas dalīborganizācija. Kluba mērķis ir attīstīt jauno zemnieku kustību, iesaistīt lauku jaunatni vietējos un starptautiskos pasākumos, kā arī vispusīgi izglītot biedrus. Katru gadu JZK organizē seminārus par kluba biedriem noderīgām un interesējošām tēmām, kā arī atpūtas sarīkojumus.
JZK ir aptuveni 300 biedru vecumā no 16 līdz 40 gadiem. Tie ir lauku jaunieši, jaunie zemnieki, viņu ģimenes locekļi, lauksaimniecības mācību iestāžu audzēkņi. Klubā tiek uzņemts jebkurš, kuram interesē lauksaimniecības un lauku attīstība vai iespējas interesanti pavadīt brīvo laiku.
Viens no kluba darbības virzieniem ir piedāvāt JZK biedriem iespēju doties lauksaimniecības praksē uz kādu no deviņām valstīm Eiropā, ASV, Austrālijā un Āfrikā. Prakses pretendentiem, protams, ir izvirzītas noteiktas prasības. Proti, jābūt ar lauksaimniecības izglītību vai vismaz ar trīs gadu praktiskā darba pieredzi nozarē, labām svešvalodas zināšanām un vecumā no 19 līdz 29 gadiem, labai veselībai, kā arī nesodītam, neprecētam un ar pamatotu motivāciju apgūt jaunas praktiskās un teorētiskās zināšanas lauksaimniecībā. Katram pretendentam, kas tiek apstiprināts praksē, jārēķinās ar transporta un vīzas izdevumiem, apdrošināšanas un programmas dalības maksu. Lauksaimniecības prakse ārzemēs dod lielisku iespēju iegūt jaunas zināšanas, praktisku pieredzi, iepazīt citas valstis, pilnveidot svešvalodu zināšanas, kā arī apzināties savas spējas un izturību, tādēļ tā ir tik izplatīta un pieprasīta arī Latvijā. Un… diemžēl piesaista arī negodīgu cilvēku uzmanību. «Nešaubāmies, ka tieši tāds ir bijis krāpnieku mērķis – mulsināt cilvēku prātu, izmantojot godīgas organizācijas vārdu savu mahināciju realizēšanai. Lai gan ir aizskarts mūsu organizācijas gods, saprotam arī, ka daudz vairāk cietuši cilvēki, kuriem izkrāpta nauda. Kā arī tie, kas šā skandāla dēļ zaudējuši uzticību jebkāda veida organizācijām, kas piedāvā prakses iespējas ārzemēs. Jauno zemnieku klubs ir patiesi sašutis, ka Jauno zemnieku apvienība izmantoja Latvijas jauno zemnieku vārdu krāpšanas nolūkā,» uzsver D.Zihmane.
