Svētes pagasta kokaudzētavā «Dimzas» pārdošanā ir apmēram tūkstotis dažādu nosaukumu augu un ap divi ar pusi tūkstoši augu kolekcijās. Daudzo zaļumu vidū ir arī astoņu šķirņu ūdensrozes, kas nesen sākušas ziedēt.
Svētes pagasta kokaudzētavā «Dimzas» pārdošanā ir apmēram tūkstotis dažādu nosaukumu augu un ap divi ar pusi tūkstoši augu kolekcijās. Daudzo zaļumu vidū ir arī astoņu šķirņu ūdensrozes, kas nesen sākušas ziedēt.
Nu jau pāris nedēļu «Dimzās» zied ūdensrozes. Šogad krāšņie augi uzplauka divas nedēļas vēlāk nekā citus gadus un lepni demonstrēs savus ziedus līdz pat rudens salnām. «Dimzu» ūdenskrātuvē pašlaik aug astoņu šķirņu ūdensrozes – ‘Rose Nymph’, ‘Chromatella’, ‘Alba’ un citas. Kokaudzētavas īpašnieks un vadītājs Guntis Vītoliņš stāsta, ka šo ziedu audzēšana nav vaļasprieks vien. «Tas ir arī bizness. Tirgoju ūdensrožu un citu ūdensaugu stādiņus.» Mazo vilkvālīti, dažādus donīšus, purva skalbi, cūkausi, lielo vilku vāli, purenes, smaržīgo kalmi – to visu var nopirkt «Dimzās». Bet… «Pēc ūdensaugiem man stāv rindā gandrīz divus gadus uz priekšu. Daudzi atklājuši, ka gar baseiniem, dabiskām ūdenskrātuvēm stādīti ūdensaugi izskatās vienkārši neatvairāmi!» teic G.Vītoliņš. «Savu «pliko» dīķi ar vilkvālēm un kalmēm vien salīdzināju ar Dobeles izmēģinājumu stacijas ūdensrožu pilno, krāšņo dīķi. Domāju – a’ kāpēc ūdensrozes nevar būt arī manos dīķos? Un – masku uz deguna, pleznas kājās – ieniru pēc pirmās zieda saknītes. Nu un tad, kad jau ir viena ūdensroze, gribas vēl kādu citu un vēl…» savu biznesa ideju atklāj G.Vītoliņš.
«Dimzās» cauru gadu strādā 20 strādnieku, savukārt vasaras sezonā nodarbināto skaits sasniedz 35. Stādaudzētava dibināta 1959. gadā, bet G.Vītoliņš tur sācis strādāt 1987. gadā, kad saņēma mantojumā pirmos 15 augus. Kā privātuzņēmums «Dimzas» darbojas kopš 1995. gada.
«Es audzēju tādas ūdensrozes, kuras var likt dziļā ūdenī un dabiskos apstākļos ziemo Latvijā, tās nav jānes pagrabā,» klāsta kokaudzētavas īpašnieks. Viens ūdensrozes stādiņš maksā no astoņiem līdz divpadsmit latiem. «Veikalā var nopirkt ūdensrozi tējas glāzē, un stādiņš ir maziņš, tur tas maksā no pieciem līdz septiņiem latiem. Pie manis mazākais pods ūdensrozei ir septiņi litri. Normāli, ja tā tilpums ir desmit litru. Stāds ieaudzis podā vismaz gadu, tur pārziemojis, sacerojis, un audzētājam ar to vairs nav problēmu. Turklāt, pērkot kultūras šķirni, katrs savā baseinā var iestādīt dažādu krāsu ūdensrozes, kādas dabā nav sastopamas un kuru zieds sasniedz desmit līdz 12 centimetru diametrā. Ūdensroze pamazām izplešas. Jau trīsgadīgs stāds sasniedz divus trīs kvadrātmetrus, un reizē zied 15 līdz 17 ziedu,» stāsta G.Vītoliņš.
Lai ūdensroze uzplauktu jau šovasar, jūnijs ir pats piemērotākais laiks, lai puķi iestādītu. To var darīt arī vēlāk, pat septembrī, taču tad pirmais zieds virs ūdens parādīsies tikai nākamgad. Ūdensroze labi jutīsies vecā vai tikko izraktā dīķī, modernā baseinā vai lēnas upes klusā līcītī, taču tai grūtāk būs dzīvot vietā, kur sauli aizēno lieli koki.
Tikko dīķī iestādītam stādam jebkurā gadījumā ir pārstādīšanas šoks, kā arī jārēķinās ar to, ka var gadīties ūdensžurkas un bebri, kas ūdensrozi tā vien kāro apēst. Bebrs ir viens no vislielākajiem kaitniekiem ūdensrozēm.
Pie viena no «Dimzu» dīķiem nevar nedzirdēt lustīgu varžu kori. «Tās ir zaļās vardes. Starp citu ļoti garšīgas!» iesaucas J.Vītoliņš.
«Dimzu» 20 hektāros aug skuju, lapu koki, dekoratīvie krūmi, augļu koki, ogu krūmi, daudzgadīgās puķes, graudzāles, ūdensaugi, liānas un eksotiskie ēdamie augi.
Kokaudzētava atgādina vienu īstu rančo. «Jā, ne velti mana cepure arī tāda «kovbojiska»,» smaidot atzīst saimnieks un turpina, «tā mēs te dzīvojam, pamazām plešoties plašumā. Šurp brauc arī studentu grupas no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Pa kādai ierodas divas reizes nedēļā un iepazīstas ar netradicionālās lauksaimniecības iespējām.»
