23. vispārējo latviešu dziesmu svētku programmas raksturojumā daudzviet lietojamie «pirmoreiz dziesmu svētku vēsturē» vai «pirmoreiz pēc ilgiem gadiem» liecina – ar jauninājumiem programmas veidotāji nav skopojušies.
23. vispārējo latviešu dziesmu svētku programmas raksturojumā daudzviet lietojamie «pirmoreiz dziesmu svētku vēsturē» vai «pirmoreiz pēc ilgiem gadiem» liecina – ar jauninājumiem programmas veidotāji nav skopojušies. Tīkamāko šajās un tradicionālajās norisēs svētku apmeklētāji un dalībnieki sāks meklēt jau rīt.
Dziesmu svētku atklāšana paredzēta 29. jūnijā pulksten 20.30 Doma laukumā pēc koncerta Domā. Taču norises sāksies jau rīt. No 27. jūnija līdz 6. jūlijam Ķīpsalas izstāžu kompleksā būs aplūkojami tautas lietišķās un tēlotājas mākslas darinājumi. No 29. jūnija līdz 4. jūlijam tautas mākslas izstādes Ķīpsalā kuplinās Pēterdienas gadatirgus, 1. jūlijā – kokļu mūzikas diena un tautastērpu skates laureātu apbalvošana, ik vakaru no 1. līdz 4. jūlijam – iestudējums «Latviešu kāzas», kurā piedalīsies arī deju kolektīvi un folkloras kopas.
***
Žanriski dažādajā svētku koncertprogrammā netrūkst pirmatskaņojumu (vairums sacerēti īpaši šai reizei). Tāds paredzēts arī simfoniskās mūzikas koncertā Nacionālajā operā 2. jūlijā. Īpaši tam jaundarbu radījuši Pēteris Plakidis un Baiba Skride. Līdzās latviešu mūzikai – arī Aleksandra Skrjabina simfoniskā poēma «Prometejs». Dalībnieku vidū – «Kremerata Baltica», Viestards Šimkus un citi starptautiski atzītie un daudzsološie.
***
Mūsdienīgs «pirmoreiz» attiecas uz 3. jūlijā gaidāmo jauniešu koru koncertu «Skonto» stadionā. Koncerts uzskatāms par galvaspilsētas astoņsimtgades svinību daļas «Rīga dzied» idejas turpinājumu ar uzdevumu dažādot dziesmu svētku norišu kāstu, paplašināt klausītāju loku. Koncerta mākslinieciskās darba grupas pārstāvja Jura Vaivoda vārdiem, dziesmu svētku apritē beidzot iesaistīs tādas gadu desmitiem aktuālas parādības kā populāro mūziku un roku, piedāvājot koriem un klausītājiem sadziedāties no pirmajām taktīm atpazīstamās kompozīcijās. Orķestra pavadījumu uzņemsies Mūzikas akadēmijas studenti Normunda Šnē vadībā, aranžējumu estrādiskāko daļu – grupa «Time After Time». ***
4. jūlijā uz pirmo izrādi aicina lieliestudējums «Mana pasaule». Otra pasaules radīšanas rituāla izdejošanas reize – 5. jūlija vakarā.
Pēc ilgiem gadiem kā mākslinieciski viengabalaina un patstāvīga svētku daļa programmā iekļauts sieviešu un vīru koru koncerts. «Teiksma par latvieti» Mežaparka estrādē 4. jūlijā tematiski iecerēts kā latvieša dzīves gājums septiņās daļās – mītiskās esības posmos: dzimšanas, dabas, mīlestības, kāzu, kara un atdzimšanas priekpilnie un traģiskie brīži. Iestudējuma vienojošo pavedienu uztur katrai sadaļai pielāgotas tautasdziesmas solista melodeklamācijas.
***
5. jūlijs ir pūtēju diena. To ievadīs orķestru muzicēšana pa pilsētu braucošās automašīnās. Pēc orķestru dienas mākslinieciskās darba grupas pārstāves Astrīdas Ķeniņas atzinuma, turpināt šo «Rīgai 800» sākto ļāvis arī apmeklētāju atzinīgs vērtējums. 11 stundu dižkoncertā Doma laukumā četri no pieciem novadu programmu virsdiriģentiem šos pienākumus uzņemsies pirmoreiz. Raitis Ašmanis zemgaliešu (skaitlisku apsvērumu dēļ tiem piepulcēti arī jūrmalnieki) priekšnesumam atvēlētās divas stundas diriģēs no pulksten 18 līdz 22.
***
Pirms tradicionālā gājiena noslēguma dienā, 6. jūlijā, – pulksten 9.30 piemiņas zīmes atklāšana Baumaņu Kārlim Viesturdārzā.
Pulksten 15, tūlīt pēc gājiena, Doma laukumā – senioru koru un deju kolektīvu koncerts, par kuru atkal jāsaka – tādos apmēros dziesmu svētkos pirmoreiz. Dalībnieku vidū arī vienīgais Jelgavas rajona senioru deju kolektīvs «Ozolnieki», kas skatē savāca visvairāk punktu, apsteidzot gados jaunākos censoņus no citiem pagastiem.
Un tad drīz klāt noslēguma koncerts Mežaparka estrādē. Skanēs jaundarbi (īpaši pasūtinātas tautasdziesmu apdares, kas ievada katra novada tematisko daļu, un Mārtiņa Brauna «Ir mana tauta»), kormūzikas klasika un pazīstamas mūsdienu dziesmas viendabīgo un jaukto koru, solistu, folkloras kopu sniegumā. Koncertu noslēgs Jāzepa Vītola «Gaismas pils». Noslēguma koncertā pirmoreiz dziesmu svētkos būs pārstāvēta Aivara Broka un Ulda Stabulnieka daiļrade. Pirmoreiz dziesmu svētkos skanēs maestro Leonīda Vīgnera dziesmas.
***
Finālskatēs Rīgā cīņa solās būt saspringta visās tautas mākslas jomās, vecuma un meistarības kategorijās. «Sākumā tiešām mazliet bažījāmies par repertuāru, jaundarbu skaitu un sarežģītību, taču rezultātu nevairos dēvēt par teicamu. Koru labo gatavību pierāda arī ieskaņu koncerti novados. Diriģentu bažas ir kliedētas, un dalībnieki parādījuši, ka ir gatavi svētkiem,» uz gatavošanās beigu posmu atviegloti atskatās svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs Romāns Vanags.
Jelgavā, kā atceramies, svētkiem kvalificējās visi pilsētas un rajona skašu dalībnieki. Pilsētu finālskatēs pārstāvēs jauniešu koris «Skali», divi jaunākās paaudzes deju kolektīvi («Kalve» un «Dālderis»), divi vidējās paaudzes kolektīvi («Lielupe» un «Laipa») un pūtēju orķestris «Jelgava». Rajonu pārstāvēs jauniešu koris «Arka» un pūtēju orķestris «Rota».
1. jūlija vakarā pulksten 22 Doma laukumā godinās visu tautas mākslas kolektīvu sacensību uzvarētājus.
Labākie kori spēkiem mērosies LU Lielajā aulā 30. jūnijā un 1. jūlijā, dejotāji – 30. jūnijā Kongresu namā, pūtēju orķestri – 30. jūnijā un 1. jūlijā Lielajā Ģildē.
Jelgavas pilsētas un rajona tautas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, folkloristi un dejotāji būs pārstāvēti izstāžu, iestudējumu un tirgusdienu norisēs Ķīpsalā, savukārt Kalnciema krievu koris uzstāsies ceturtdienas vakarā Kongresu namā mazākumtautību festivālā «Latvijas vainags».
