Šodien gaviļnieku godā ir Malvīnes un Malvji, bet vakar vārdadienu svinēja Ausma, Ausmis, Inguna un Inguns.
Šodien gaviļnieku godā ir Malvīnes un Malvji, bet vakar vārdadienu svinēja Ausma, Ausmis, Inguna un Inguns.
«Mans vārds radies no norvēģu vārda Ingeborga, tulkojumā tas nozīmē «Dievs» un «patvērums», » tā par sava vārda izcelsmi stāsta vārda īpašniece Inguna Kanceviča. Vārdadienu Inguna svinot divas reizes gadā, jo «bieži vien cilvēki sauc mani par Ingunu, bet tētis vārdu man deva ar garo «ū», tāpēc varu svinēt gan 26. jūnijā, gan 22. maijā, jo vārda Ingūna kalendārā nav.»
Gaviļniece ir trīs bērnu māmiņa. Viņa ir pazīstama ar savām dziesmām un dzejoļiem, un, kā pati izsakās, ir dziesminiece. Tomēr patlaban Ingunas sirdslieta ir darbošanās kosmētikas kompānijā «Oriflame». «Tur strādāju par kosmētikas konsultanti, ar ko ļoti lepojos. Arī vārdadienu svinēšu ar kolēģiem klubā «Četri balti krekli.» Esmu sacerējusi dziesmas par šo firmu.» Vēl Inguna māca dziedāt un ir sākusi strādāt finanšu kompānijā.
Runājot par dāvanām, Inguna stāsta, ka labprāt saņemot ziedus un priecājoties par īsziņām. «Man atmiņā paliek sajūtas, nevis dāvanas. Atceros, ka bērnībā svinēju vārdadienu ar draudzenēm, bet tagad pārsvarā skraidu apkārt. Man nepatīk sēdēšana pie galdiem, ēšana un televizora skatīšanās.» Pirmā dāvana viņai esot bijusi no draudzenes tieši pusnaktī, bet pirmos ziedus saņēmusi no rīta no mammas.
Visiem Inguna iesaka izlasīt Dipaka Čopras grāmatu «7 garīgie veiksmes likumi». «Tā ir mana Bībele. Es katru dienu sāku ar šo grāmatu, izlasot kādu aforismu, kas man kalpo kā dienas moto.» Vārdadienas moto skan: «Ja mēs izvēlamies rīkoties tā, lai vairotu prieku un veiksmi citiem, mūsu karmas augļi būs laime un veiksme.» Ingunasprāt, vislielākā māksla ir piedot. Bet šis dzejolis viņu raksturojot vislabāk:
«Esmu brīva, kā no vēja radīta,
Nedz ļaužu mēlēm durstīta, nedz pirkstiem badīta,
Mans laiks kā debesjums – tik bezgalīgs,
Vien mēness raugās lejup līdzjūtīgs,
Ka jādzīvo man šeit, starp cilvēkiem,
Ko naids un nemiers moka,
Tiem prāts no dzelzs un sirds ir kā no koka…
Es negribu ņemt diegu, lāpīt pasauli
Un justies trauslāka par mālu,
Es vēlos spārnus ņemt un lidot tālu, tālu…»