Pirmā epizode – izlaidums. Tieši pirms Jāņiem parasti iekrīt arī aktīvākais izlaidumu laiks gan skolās, gan augstskolās, un teju vai katram latvietim, ja ne pats, tad kāds pazīstams noteikti kaut ko absolvē.
Pirmā epizode – izlaidums
Tieši pirms Jāņiem parasti iekrīt arī aktīvākais izlaidumu laiks gan skolās, gan augstskolās, un teju vai katram latvietim, ja ne pats, tad kāds pazīstams noteikti kaut ko absolvē. Pēdējā laikā populāri kļuvis ar īpašiem pasākumiem atzīmēt ne vien vidusskolas un augstskolas beigšanu, bet arī bērnudārza un dažādu citu izglītošanās starpposmu noslēgumu.
Pirms Līgo svētkiem arī Jelgavā bija izlaidumu «bums» – puķu cenas bija sakāpušas neizprotamos augstumos, un gandrīz vai katrs jelgavnieks paguva kārtīgi izkarst un izmocīties pārpildītajās sarīkojumu telpās. Arī es paviesojos vienā no LLU izlaidumiem pils aulā. Īsti nesapratu, kāpēc diplomi jāsaņem visas fakultātes daudzo specialitāšu studentiem (turklāt klātniekiem, neklātniekiem un maģistrantiem) vienlaikus. Kļuva žēl to radiņu, kas no tāliem Latvijas nostūriem bija ieradušies sveikt atvasi, kas varbūt vienīgā radu pulkā ieguvusi augstāko izglītību, bet aulā tā arī iekšā tikt nevarēja. Kāda mammīte pusi pasākuma laika nostāvēja pie aulas durvīm, uz pirkstgaliem pastiepusies, un bija laimīga, kad izdzirdēja meitas uzvārdu, lai varētu izlauzties cauri pūlim un pasniegt viņai ziedus.
Otrā epizode – viens pats Rīgā
Iznāca pirms pašām Līgo vakara svinībām braukt cauri Rīgai, lai dotos uz mūsu nolūkoto svinamvietu Vidzemes pusē. Gribot negribot prātā iešāvās bērnībā lasītā grāmatiņa par puisēnu Pelli, kas pamodās viens pats pasaulē. No tiesas, ja kāds ārzemnieks šajā dienā ieradās Rīgā, viņu noteikti pārņēma neizpratne: vai tas var būt, ka mūsu galvaspilsētā ir gandrīz miljons iedzīvotāju?! Pie luksofora blakus nestāv neviena automašīna, kur tad nu vēl kāds sastrēgums! Reti braucēji un tikpat reti kājāmgājēji. Daļa no pilsētas iedzīvotājiem tobrīd noteikti bija patvērušies Doma laukumā, kur arī notika Līgo svētku svinēšana.
Trešā epizode – puķes draugam
Jāatzīstas godīgi – uz mirkli Līgo vakarā kļuvu dusmīga par nemitīgajām radio brīdinājuma reklāmām par braukšanu dzērumā. Tās, šķiet, skanēja ik pēc katras dziesmas. Ne viens vien sāka citēt saukli par ziedu došanu draugiem, kamēr tie vēl dzīvi.
Tikai nākamajā vakarā, klausoties ziņas, pie sevis nodomāju – ja vien tas spēj pasargāt mūsu trakulīgos autobraucējus, būtu gatava klausīties šīs reklāmas vienā laidā. Nezinu, vai «nostrādāja» reklāmas vai policijas reidi, bet pēc ziņām par ceļu satiksmes negadījumiem pārņēma atvieglojuma sajūta – nav bojā gājušo.
Protams, ne viens vien noķerts pie stūres dzērumā, ne viens vien noteikti no policijas izvairījies, tomēr arī šis jau ir sasniegums. Atliek vien policijai novēlēt pārāk nesapriecāties par šiem panākumiem un turpināt aktīvo sabiedrības audzināšanu.
