Pēcjāņu atskurbums nācis ar jaunu, neba jauku ziņu visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo privāts monopoluzņēmums ir kārtējo reizi pierādījis, ka gatavs ķerties pie visiem iespējamiem paņēmieniem.
Pēcjāņu atskurbums nācis ar jaunu, neba jauku ziņu visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo privāts monopoluzņēmums ir kārtējo reizi pierādījis, ka gatavs ķerties pie visiem iespējamiem paņēmieniem, lai tikai saviem akcionāriem varētu nodrošināt pēc iespējas lielāku peļņu. Savukārt Latvijas valsts un tās juridiskie dienesti kārtējo reizi parādījuši savu bezspēcību starptautiskajās arbitrāžas un šķīrējtiesās. Šonedēļ Stokholmas Starptautiskā arbitrāžas tiesa, izskatot a/s «Latvijas gāze» akcionāru vārdā iesniegto sūdzību pret Latvijas valsti, nolēmusi, ka Latvijas valstij gāzes kompānijai kā kompensācija būs jāatmaksā gandrīz septiņu miljonu latu zaudējumi. Tas nozīmē, ka šī summa, (atšķirībā no tieslietu ministra publiski paziņotā), būs jāmaksā ikvienam, kas godprātīgi maksājis nodokļus.
Pirms kāda laika «Latvijas gāze», ilgstošā ielenkumā turot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, piespieda to kapitulēt un apstiprināt jaunos dabasgāzes tarifus. Tas nozīmē, ka no nākamās nedēļas – 1. jūlija – būs ieviesti jauni gāzes tarifi, kas vistiešākajā mērā skars lielos jeb rūpnieciskos dabasgāzes patērētājus. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? «Ziņas» jau informēja, ka savu atrisinājumu gaida Jelgavas reģionālajā sabiedrisko pakalpojumu regulatorā iesniegtais pilsētas «Siltumtīklu uzņēmuma» jauno siltumenerģijas tarifu projekts. Uzņēmums to pamato ar jaunajiem «Latvijas gāzes» «izsistajiem» dabas gāzes tarifiem. Nākamajā apkures sezonā plānotais siltuma sadārdzinājums būšot gandrīz par desmit procentiem lielāks nekā pērn.
Savā laikā tika apšaubīta Privatizācijas aģentūras spēja nodrošināt valstij izdevīgu lielo dabīgo monopoluzņēmumu privatizāciju, pārdodot valsts akciju kontrolpaketi tolaik plaši piesauktajiem ārvalstu investoriem. Kā pretarguments tika minēts, ka šādus izteikumus esot inspirējuši politiskie intriganti un zvejotāji duļķainos šaubu ūdeņos.
«Latvijas gāze» šobrīd ir privāts uzņēmums, kura akcionāri ir pasaules vadošās gāzes kompānijas – Krievijas atklātā a/s «Gazprom», Vācijas «Ruhrgas Energie Beteiligungs AG», kā arī «E.ON Energie AG» un «vietējie» akcionāri SIA «Itera Latvija». Laikam jau nebūs īpaši liels noslēpums, ka ievērojama Vācijas gāzes uzņēmuma akciju daļa pieder tam pašam Krievijas gāzes gigantam. Tā teikt, loks ir noslēdzies un, kā liecina pēdējo dienu notikumi, par veiksmīgu Latvijas valstij šādu privatizācijas risinājumu nu nekādi nenosauksi. Interesants ir arī fakts, ka Šveices «nodokļu paradīzē» Cūgas kantonā ir reģistrētas vismaz 14 Latvijā oficiāli fiksētas kompānijas, kurām mūsu valstī kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrētas meitasfirmas. Starp tām arī Cūgā reģistrēta kompānija «Almera Investment AG», kas līdz «Latvijas gāzes» 25 procentu akciju īpašnieces SIA «Itera Latvija» reorganizācijai bija šīs firmas līdzīpašniece. Kas ir tās patiesie īpašnieki, var tikai minēt, kaut gan tiek nosaukta ne viena vien Latvijā plašāk pazīstama persona.
«Latvijas gāze» tarifu pieaugumu pamatoja ar piegādes sistēmas drošības un Eiropas Savienības ekoloģisko direktīvu prasībām, kā arī nepieciešamību nodrošināt akcionāriem atbilstošu peļņas pieaugumu. Nu ko, tagad ar Starptautiskās tiesas lēmumu tas būs nodrošināts, jo tā ir atzinusi, ka Latvijas valsts, regulējot gāzes cenas (kaut arī valstij bija pilnas tiesības tās regulēt ne tikai mājsaimniecībām, bet arī juridiskām personām) ir radījusi zaudējumus vietējam monopolistam. Varam gan iesniegt apelācijas sūdzību, tomēr spriedumu nevar pārsūdzēt pēc būtības. Atceroties mūsu puses (ne)spēju uzvarēt sagrieztā «zviedru kuģa» prāvā, pēc kuras Latvijai nācās šķirties no miljoniem latu, nākamā gada budžetā acīmredzot būtu jāiekļauj speciāla augstākās prioritātes sadaļa, kurā ieskaitītā summa nodrošinātu nodokļu maksātāju naudiņas tēriņus tiesu lietās arī turpmāk un mūžīgi. No īpašnieku viedokļa raugoties, būtu muļķīgi, ja aitai aug vilna, bet nav, kas to nocērp. Žēl tikai, ka aitu gani varētu izrādīties arī paši cirpēji.
