Precīzi un vispusīgi statistikas dati ir viens no efektīvas ekonomiskās politikas pamatelementiem, it īpaši tik sarežģītā un plašā tirgus sistēmā kā Eiropas Savienība.
Precīzi un vispusīgi statistikas dati ir viens no efektīvas ekonomiskās politikas pamatelementiem, it īpaši tik sarežģītā un plašā tirgus sistēmā kā Eiropas Savienība (ES). ES statistikas politikas uzdevums ir apkopot un harmonizēt dalībvalstu savāktos statistikas datus un tos piegādāt citām kompetentām ES institūcijām un to struktūrvienībām.
ES statistikas politikas vēsturiskā attīstība
ES statistikas birojs «Eurostat» tika izveidots jau 1953. gadā. Tā mērķis bija nodrošināt Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas darbībai nepieciešamo statistikas datu apkopošanu. Ar katru gadu «Eurostat» veicamo uzdevumu apjoms palielinājās, un līdz ar Eiropas Kopienas dibināšanu 1958. gadā tas ieguva Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta statusu.
«Eurostat» pamatmērķis ir nodrošināt pieeju dažādiem nozaru statistikas datiem pārējiem ģenerāldirektorātiem, lai tie, veicot šo datu analīzi, varētu pēc iespējas sekmīgāk īstenot kopienu politikas. «Eurostat» apkopotie dati ļoti plaši tiek izmantoti arī dalībvalstu valdību, biznesa institūciju, izglītību iestāžu, informācijas līdzekļu un citu interesentu ikdienas darbā.
1997. gadā tika pieņemti vairāki likumdošanas akti, kas deva ES statistikai būtisku juridisko pamatu. 1997. gada februārī ES Padome pieņēma regulu, kas tiek dēvēta arī par Statistikas likumu. Tā definē Eiropas statistikas sagatavošanas pamatprocedūras un nosaka kompetenču sadali starp Eiropas un nacionālā līmeņa statistiku gatavojošām institūcijām. Palielinoties sagatavojamās statistikas apjomam un nepieciešamībai pēc profesionāli iegūtiem datiem, tika domāts par nepieciešamību pēc šā procesa pamatprincipu – taisnīguma, uzticamības, objektivitātes, neatkarības un konfidencialitātes – nostiprināšanas arī konstitucionālā līmenī – Amsterdamas līguma 285. pantā.
Padziļinoties Eiropas integrācijai un aptverot arvien jaunas tautsaimniecības un sociālās dzīves nozares, paplašinās arī «Eurostat» darba lauks un apkopotās statistikas apjomi aug ar katru brīdi. «Eurostat» ir būtiska loma arī gaidāmās paplašināšanās kontekstā, palīdzot attīstīt kandidātvalstu statistikas sistēmas un pamazām iekļaujot tās kopējā Eiropas statistikas sistēmā.
Eiropas statistikas sistēma
«Eurostat» nenodarbojas ar tiešo statistikas datu vākšanu. To paveic dalībvalstu statistikas institūcijas. «Eurostat» uzdevums ir konsolidēt šos datus un nodrošināt, lai dalībvalstīs izmantotā metodoloģija būtu harmonizēta un dati būtu salīdzināmi.
Lai nodrošinātu efektīvu un harmonizētu statistikas datu apkopošanu visos līmeņos, ES tiek veidota Eiropas Statistikas sistēma, kas ietver «Eurostat», nacionālos statistikas birojus, ministrijas, aģentūras un centrālās bankas, kas vāc statistikas datus ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Norvēģijā un Lihtenšteinā. Eiropas Statistikas sistēmā vadošā loma ir «Eurostat», kuras uzdevums ir nodrošināt statistikas datu harmonizāciju, strādājot ciešā sadarbībā ar nacionālajām atbildīgajām institūcijām. Eiropas statistikas sistēmas darbs galvenokārt fokusēts uz ES politikas sfērām, bet sakarā ar ES integrācijas padziļināšanos harmonizācija ir vērsta uz gandrīz visām statistikas nozarēm.
Eiropas Statistikas sistēmas svarīgākos lēmumus izstrādā un pieņem Statistikas programmu komiteja, kurā darbojas visu dalībvalstu statistikas biroju vadītāji, un to vada «Eurostat». Šajā komitejā tiek apspriesti nozīmīgākie kopīgie uzdevumi un apstiprināta programma pieciem gadiem, kuru īsteno nacionālās institūcijas, bet pārrauga «Eurostat».
Lai nodrošinātu kvalitatīvu statistikas datu harmonizāciju visas Eiropas līmenī, ES izveidojusi vairākas speciālas atbalsta programmas kandidātvalstīm, kā arī bijušajām PSRS republikām.
ES statistikas politika un Latvija
1997. gadā pieņemtais Valsts statistikas likums, kā arī vairāki citi likumdošanas akti ir ļāvuši Latvijai gandrīz pilnībā pārņemt ES tiesību un pienākumu kopumu statistikā. Līdz iestāšanās brīdim ES Latvija būs pilnībā pārņēmusi visas ES procedūras šajā nozarē. Galvenā institūcija, kas atbild par valsts statistikas darba organizāciju Latvijā, ir Centrālā statistikas pārvalde.
Tuvojoties brīdim, kad Latvija iestāsies ES, tiek palielināti statistikai atvēlētie valsts budžeta līdzekļi, pēdējo gadu laikā atbilstoši ES normām ir veiktas izmaiņas visās statistikas jomās. Tādas statistikas nozares kā demogrāfijas statistika, lauksaimniecības statistika, statistikas biznesa reģistrs gandrīz pilnībā atbilst ES likumdošanas prasībām. Tajā pašā laikā vairākos sektoros ( makroekonomikā, tūrismā un tirdzniecībā) vēl ir visai daudz trūkumu, lai statistika atbilstu ES likumdošanas normām.
Ar ES Phare programmas atbalstu Centrālā statistikas pārvalde ir saņēmusi nozīmīgu finansiālu atbalstu tehniskā aprīkojuma modernizēšanai, darbinieku apmācībai un jaunu datu uzskaites procedūru ieviešanai. Tādējādi beidzamo gadu laikā ievērojami uzlabojusies statistisko datu kvalitāte un publiskā pieejamība (biļeteni, gadagrāmatas un internets).
***
Ko Latvija var iegūt, ko zaudēt?
Ieguvumi:
pieskaņojot Latvijas statistikas sistēmu ES prasībām un standartiem, statistiskā informācija par Latvijas tautsaimniecību kļūs pilnībā salīdzināma ar citām dalībvalstīm, tādējādi nodrošinot valsts sekmīgu iekļaušanos dažādajās ES politikās;
jau šobrīd, pateicoties iespējai salīdzināt Latvijas ekonomiskos rādītājus ar citu kandidātvalstu rādītājiem, ir skaidri redzams Latvijas ekonomikas straujais izaugsmes temps, kas mūsu valstij piesaista arvien lielāku investoru uzmanību;
pateicoties iespējai salīdzināt statistikas datus, Latvija var skaidri apzināt nozares, kurās tās attīstības potenciāls ir labāks nekā citās Eiropas valstīs un, plānojot valsts ilgtermiņa attīstību, īpašu uzmanību veltīt tieši šo nozaru atbalstam.
Zaudējumi:
līdztekus pozitīvajiem ekonomiskajiem rādītājiem salīdzināmie statistikas dati atklāj arī Latvijas tautsaimniecības vājās puses, kas, iespējams, var samazināt potenciālo ārvalstu investīciju pieplūdumu, kā arī tūristu skaita pieaugumu;
Latvijai kā jau mazai valstij pilnvērtīga visu nozaru statistikas datu vākšana un apkopošana izmaksā proporcionāli vairāk nekā lielajās ES dalībvalstīs.
