Vairumam cilvēku pietiek, ja viņu tēja ir «slapja un silta», taču, meklējot ideālu tēju, zinātnieki ir atraduši tējas pagatavošanas formulu, pēc kuras nodrošināma vislabākā temperatūra, uzlējums un stiprums un kad tējai jāpievieno piens.
Vairumam cilvēku pietiek, ja viņu tēja ir «slapja un silta», taču, meklējot ideālu tēju, zinātnieki ir atraduši tējas pagatavošanas formulu, pēc kuras nodrošināma vislabākā temperatūra, uzlējums un stiprums un kad tējai jāpievieno piens.
Ideālas tējas gatavošanas pamatā ir 11 noteikumu, kurus nevienam nevajadzētu pārkāpt, uzskatīja slavenais britu rakstnieks Džordžs Orvels.
Izmantojiet tēju no Indijas vai Ceilonas (Šrilankas), nevis Ķīnas.
Izmantojiet tējkannu, labāk keramikas.
Sasildiet kannu uz tieša siltuma avota (nevis ar karstu ūdeni).
Tējai ir jābūt stiprai – beriet sešas karotes tējas uz litru.
Ļaujiet tējas lapām peldēt tējkannā – nelietojiet tējas maisiņus vai sietiņus.
Aplejiet tēju ar verdošu ūdeni.
Apmaisiet vai sakratiet tējkannu.
Dzeriet no garas, krūkai līdzīgas tējas tases.
Nepievienojiet treknu pienu.
Pielejiet pienu tējai, nevis otrādi.
Bez cukura!
Orvels uzskatīja, ka tēja ir viens no «civilizācijas galvenajiem balstiem» un ka saldināšana to samaitā, un ka tos, kuri tējai pievieno cukuru, nevar saukt par «patiesiem tējas mīļotājiem».
Atzīmējot Orvela 100. dzimšanas dienu, Lielbritānijas Karaliskā ķīmijas sabiedrība (RSC) nolēma izpētīt viņa 11 punktu formulu, rezultātā noraidot daļu no rakstnieka «zelta likumiem».
Lafboro Universitātes ķīmijas inženieris doktors Endrū Steplijs uzdrošinājās apšaubīt Orvela ideālo tēju un atklāja, ka rakstniekam nav bijusi taisnība vairākos punktos.
Orvela ieteiktās sešas karotes uz litru, kas bija diezgan izšķērdīgi laikā pēc Otrā pasaules kara, kad pārtika tika izsniegta ierobežotās devās, mūsdienās vēl joprojām ir pārāk daudz. RSC iesaka uz krūzi tējas lietot ne vairāk kā vienu karoti tējas lapu.
Kas attiecas uz piena pievienošanu pēc tējas uzliešanas, RSC stingri brīdina tā nedarīt. Piena ieliešana karstā ūdenī daudz drīzāk «atņems piena proteīniem to īpašības».
«Augstā temperatūrā piena proteīni, kas parasti visi ir saritinātā formā, sāk atritināties un savienojas kopā kunkuļos. Līdzīgi tas notiek pasterizētajā pienā, tādēļ tas negaršo tik labi kā svaigs piens,» norādīja E.Steplijs.
Daudz labāk ir krūzes apakšā ieliet vēsu pienu un karsto tēju liet pēc tam. Tādējādi piens atdzesēs tēju, nevis tēja sakarsējot sagandēs pienu.
Netika atrasts arī nekāds zinātnisks pierādījums tam, ka cukurs kaitē tējai, ja vien tas ir baltais cukurs. Cukurs tējā «darbojas kā tējas dabiskās savelkošās īpašības mazinātājs» – kas vienkāršā valodā nozīmē, ka cukurs to padara mazāk rūgtu.
Tomēr dažus Orvela ieteikumus zinātnieks apstiprināja. E.Steplijs izmanto Indijas «Assam» tējas lapas, kas atbilst Orvela stingrajiem noteikumiem. Rakstnieks ir izteicies, ka nekur citur audzēta tēja nav likusi viņam justies «gudrākam, drosmīgākam vai optimistiskākam». Tomēr Orvela tējas izvēli varēja noteikt fakts, ka viņš ir dzimis toreizējā britu kolonijā Indijā.
Nav nekāda zinātniska iemesla tam, ka «Assam» tēja būtu pārāka pār citām tējas šķirnēm, tā vienkārši ir spēcīga tēja, sacīja E.Steplijs.
«Kaut arī dažus punktus zinātne atbalsta, citi, kā «Assam» tējas izvēlēšanās, ir balstīti uz manis paša priekšroku. Es esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki ieteiks labākas metodes, kā pagatavot tēju, un būs tikai labi, ja šādas debates radīsies,» norādīja doktors.
