Sargādami mieru, drošību un kārtību, aizsargi sargā mūsu valsts nacionālos pamatus. Kārlis Ulmanis.
Sargādami mieru, drošību un kārtību, aizsargi sargā mūsu valsts nacionālos pamatus.
Kārlis Ulmanis
Marts latviešu tautas dzīvē ir bagāts ar vēsturiskām atcerēm: 1919. g. 6. marts pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas diena, 1943. g. 16. marts – Latviešu leģiona dibināšanas diena, 1949. g. 25. marts latviešu deportācija uz padomiju, 1945. g. martā pirmā nacionālo partizānu kauja ar sarkanās armijas daļām Stampoku purvā Balvu rajonā. 1919. g. 20. martā tika dibināta Aizsargu organizācija.
Pirms 79 gadiem mūsu zemi nospieda sveši okupācijas spēki. Liela daļa mūsu tautas vēl atradās svešuma gaitās, trūkums, posts un noziegumi rēgojās katrā zemes stūrī. Mūsu karavīri, kurus vadīja drosmīgi vīri, kam Tēvzemes mīlestība bija likums, cīnījās ar daudz lielāku ienaidnieka pārspēku un to uzvarēja.
1919. gadā marta pirmajās dienās sākās Latvijas atbrīvošana. Līdz ar to radās nepieciešamība atbrīvotajos novados uzturēt drošību un kārtību. Ministru prezidents izdeva likumu par Aizsargu organizāciju, kurā klaušu kārtā ieskaitīja uzticamākos iedzīvotājus no 18 līdz 60 gadiem.
1921. gada 18. augustā Iekšlietu ministrija izdeva noteikumus par Aizsargu organizācijas pārkārtošanu uz brīvprātības principiem. Līdz 1940. gadam aizsargu, aizsardžu un jaunsargu rindās stāvēja aptuveni 68000 dalībnieku. Bet tad, komunistu spiests, K.Ulmanis izdeva pavēli par Aizsargu organizācijas likvidēšanu un atbruņošanu.
Daudzus no toreizējiem aizsargiem deportēja vai zvērīgi noslepkavoja 1940. un 1941. gadā, daļa aizgāja partizānos, vēlāk leģionā.
Aizsargu organizāciju atjaunoja 1990. gada 17. maijā, Jelgavā 1992. gada 5. augustā.
Aizsargu un Nacionālo partizānu apvienības Jelgavas nodaļas sanāksme notiks 28. martā plkst.10 Uzvaras ielā 8.
