Trīs dienas Rīgā Latviešu biedrības namā norisinājās pasaules latviešu biedrību 4. konference «Latviešu biedrība – latviešu māja – latviešu vērtības».
Trīs dienas Rīgā Latviešu biedrības namā norisinājās pasaules latviešu biedrību
4. konference «Latviešu biedrība – latviešu māja – latviešu vērtības».
Pārstāvētas bija ASV, Kanāda, Austrālija, Anglija, Vācija, Zviedrija, Norvēģija, Gruzija, Krievija, Igaunija, Lietuva un Latvija ar 104 delegātiem no 39 delegācijām. No atbraucējiem viskuplākā bija Krievijas Krasnojarskas novada reģionālā sabiedriskā organizācija latviešu nacionālās kultūras biedrība «Dzintars», ko pārstāvēja desmit delegātu. Viņi arī saņēma vislielāko pārējo delegātu suminājumu.
Ieinteresēta klātbūtne
Atbildība, ieinteresētība un atbalsts – šīs vērtības nebija iekļautas konferences pamattēzēs, bet tās caurauda visu pasākumu. Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas klātbūtne un uzruna: «Lai jums Dievpalīgs jūsu cēlajā darbā! Stipriniet pārliecību, skaisti ir būt latvietim, piederēt pie latviešu tautas!», 8. Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres rakstiskais sveicinājums, ārlietu ministres Sandras Kalnietes līdzdalība un atziņa, ka «atsvešinātības barjeru ir ārkārtīgi grūti pārvarēt», bet tieši tāpēc jāpieliek maksimālas pūles, lai latviešu diasporu ārzemēs saglabātu. Es cieši ticu, ka mūsu valsts kļūs bagātāka un varēs piešķirt vairāk līdzekļu mūsu diasporas uzturēšanai.» Zinātņu doktoru Augusta Milta, Ingunas Daukstes – Silasproģes un Skaidrītes Lasmanes ievadreferātā par latvietības pamatvērtībām, garīgo māju meklējumiem svešumā un latviskajiem svētkiem deva to vērtīgo teorētisko impulsu, kas vēlāk atplauka necerēti spraigās diskusijās. Tajās piedalījās arī atbildīgi pārstāvji no Latvijas institūta, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Iekšlietu ministrijas, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja.
Diskusiju objekts – latviskā māja
Debates ritēja tik spraigi kā nevienā no iepriekšējām konferencēm. Par galveno diskusiju objektu izvērtās latviskā māja «tur» un «te». O. Kalniņš atgādināja, ka mēdzot vēl dalīt – mūsējie un tie no turienes. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane apstiprināja, ka viņai vienmēr svešs bijis arī mūsu tautiešu dalījums rietumu un austrumu latviešos. Šim viedoklim, ņemot vērā dzīves līmeņa un sadzīves apstākļus, gan var nepiekrist. Un tomēr runas vairāk izvērtās par «tur». Kā zināms, visgrūtākie dzīves apstākļi latviešiem ir Krievijā. Mēs gan sūtām skolotājus mācīt latviešu valodu, bet grāmatu trūkst. «Neviena valsts iestāde nav devusi ne latu atbalstam, vienīgi Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un baznīca. Arī savus līdzekļus daudz esmu ieguldījusi. Bet grāmatu pakas man nav par ko nosūtīt. Tās tagad krasnojarskieši vedīs uz Krieviju. Turienes latvieši ir vienīgie Latvijas tēla veidotāji Sibīrijā. Latviešiem vienīgajiem tur ir puķu dārzs durvju priekšā.» Tās ir Krievijas latviešu kongresa vadītājas Laumas Vlasovas skarbi izteiktās pārdomas. Rūgti vārdi bija jādzird arī no Gruzijas latviešu biedrības «Ave sol» priekšsēdētājas, Latvijas goda konsules Gruzijā Regīnas Jakobidzes. «Tagad radusies sajūta, ka Latvija mums vairs nav māte, bet pamāte. Kāpēc lietuvieši, krievi, ebreji spēj uzturēt savu diasporu, bet latvieši ne? Latvieši Gruzijā ir cienījami, mums tur problēmu nav. Gruzijas latviešiem problēmas ir Latvijā.» Avioreisa Tblisi – Rīga vairs nav. Jālido caur Maskavu, bet tur piecas dienas jānīkst, lai saņemtu vīzu. Goda konsula tiesību loks nav paplašinājies. Nenokārtotās lietas grauž dvēseli un atņem optimismu.
Daudz tika diskutēts par jauniešu piesaisti. Ēvalds Apīnis no Smiltenes teica: «Par latvieti nepiedzimst, par latvieti ir jāaudzina!»
Aicinājumi valdībai un sabiedrībai
Konferences noslēgumā – noslēguma dokuments. Tajā svarīgākais ir aicinājums Ministru kabinetam izstrādāt un pieņemt visaptverošu latviešu diasporas attīstības koncepciju, Izglītības un zinātnes ministrijai atjaunot pastiprinātu Latvijas vēstures mācīšanu skolās kā atsevišķu obligātu mācību priekšmetu, Ārlietu un Iekšlietu ministrijām saskaņot viedokļus iebraukšanas dokumentu formalitāšu kārtošanas vienkāršošanā etniskajiem latviešiem.
Konferences dalībnieki aicina sabiedrību, valdību un pašvaldības darīt visu, lai iemūžinātu izcilāko Latvijas valsts veidotāju piemiņu; konferences dalībnieki neatbalsta svešu valstu iekarotāju pieminekļu atjaunošanu un jaunradīšanu Latvijā.
Konferencē nolēma pasaules latviešu biedrību 5. konferenci sarīkot 2005. gada jūnijā.
