Lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, ik gadu valsts piešķir noteiktu naudas summu subsīdijām lauksaimniekiem.
Lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, ik gadu valsts piešķir noteiktu naudas summu subsīdijām lauksaimniekiem.
Turklāt izmaksātajai subsīdiju summai jābūt vismaz trīs procentu apmērā no tā paša gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.
Šogad subsīdijām piešķirts 27 466 915 latu. Pērn izlietots 30,1 miljons latu, kaut arī gada sākumā valsts atbalsts zemniekiem tika plānots tikai 24,14 miljonu latu. Lielāks atbalsts lauksaimniekiem pērn sniegts saistībā ar sausuma radītajiem zaudējumiem lopkopībā.
Zīmīgi, ka allaž, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, Zemgales čaklie lauksaimnieki saņēmuši visvairāk naudas subsīdijās. Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā referenta Edmunda Pipera un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājas Mairas Dzelzskalējas skaidrojums ir līdzīgs. Proti, mūsu reģionā ir visintensīvākā lauksaimniecība, līdz ar to arī tehniku pērk vairāk un lauku uzņēmumi attīstās straujāk. Šeit ir vislielākās sējumu platības. «Izbraucot cauri trim Zemgales un trim Viduslatvijas rajoniem, redzamas būtiskas atšķirības. Pirmajā lauki stiepjas vai bez mitas, bet Viduslatvijā – mazas lauku «saliņas» vien,» teic M.Dzelzskalēja.
***
Subsīdiju sadalījums pa reģioniem, %
Reģions; 2000. gadā; 2001. gadā; 2002. gadā
Ziemeļkurzeme 12,4 11,5 10,7
Dienvidkurzeme 9,0 13,8 10,2
Zemgale 17,4 23,3 17,5
Lielrīga 13,2 11,2 12,6
Ziemeļvidzeme 17,5 17,5 17,0
Ziemeļaustrumi 4,8 3,8 5,6
Viduslatvija 7,7 6,4 7,5
Austrumlatgale 4,8 4,4 5,2
Dienvidlatgale 13,3 8,1 13,8
