«Latvija nav ieinteresēta atklātā tirdzniecības karā ar Lietuvu,» preses konferencē pirms dažām dienām sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
«Latvija nav ieinteresēta atklātā tirdzniecības karā ar Lietuvu,» preses konferencē pirms dažām dienām sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, komentējot Lietuvas draudus ierobežot Latvijas preču eksportu kā atbildi uz Latvijas ieviestajiem cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumiem.
Savukārt Lietuvas prese apgalvo, ka lielākā daļa Lietuvas uzņēmēju uzskatot: «cūku karos» starp Latviju un Lietuvu ir ieinteresēti nevis Latvijas uzņēmēji, bet varasvīri, kas izdabā vēlētājiem laukos.
Avīze «Lietuvos Rytas» atgādina, ka Latvijas cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi nav vienīgie ierobežojumi, kas noteikti lietuviešu precēm. Neesot piešķirtas licences Lietuvas izcelsmes miltu ievešanai, tāpēc tirdzniecība pašlaik pilnībā apsīkusi. Vēl viena problēma esot arī veterinārās kontroles punktu skaita samazināšana uz robežas. Lietuvas Ārlietu ministrija lēš, ka šādas vienpusējas Latvijas rīcības dēļ Lietuva līdz uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES) zaudēšot 20 miljonus litu (gandrīz 3,8 miljonus latu).
Lietuvas lasītāji tiek baidīti arī ar to, ka «Latvijas varas iestādes neslēpj, ka ir gatavas iet vēl tālāk un pilnībā aizliegt Lietuvas preču importu», brīdinot arī: ja Lietuva izšķirsies par atbildes pasākumiem, valstī kļūs dārgāki no Latvijas ievestie biezpiena sieriņi, sulas, šokolāde un citas pārtikas preces.
Vispār Lietuvas informācijas līdzekļi novērojuši, ka sankcijas pret kaimiņvalstīm latvieši esot ieinteresēti vilkt garumā līdz pat uzņemšanai ES. Tas esot pamudinājis Lietuvas ārlietu ministru Antanu Vaļoni jau 9. jūlijā sasaukt Latvijā strādājošo Lietuvas uzņēmēju apspriedi, lai runātu par to, vai būtu lietderīgi noteikt atbildes pasākumus pret Latviju.
Tostarp Latvijas zemkopības ministrs M.Roze noraida Lietuvas pārmetumus nedraudzīgā rīcībā un cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanā bez konsultācijām: tādas tika rīkotas, bet Lietuva tās ignorēja. Ministrs norāda, ka Latvija tikai grib aizsargāt savu ražotāju. Tomēr laikam arī lietuvieši vēlas to pašu attiecībā uz savu biznesu. Rēķinoties ar to, mūsējie zīlē, kādi tad īsti varētu būt kaimiņu pretpasākumi. Diezin vai tie būtu izdevīgi kaimiņvalstij, ja turklāt ņem vērā, ka tos drīkstētu ieviest, tikai pamatojoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepriekš veiktām procedūrām, kas ir gana ilgstošas.
Rēķinoties ar «zināmām» lietuviešu aktivitātēm, Latvijas speciālisti paredz, ka savukārt Latvija varētu reaģēt ar Lietuvas preču boikotu. Pretpasākumu draudu gadījumā tikšot lūgts Latvijā iedarbināt Antidempinga likumā paredzētās sviras.
Viena valsts pret otru perina arvien pārākus «pretpasākumus», lai atbalstītu vietējo biznesu. Varbūt tas nešķistu ne savādi, ne nosodāmi, ja tā dēvētajos «cūku karos» nebūtu manāma arī pavisam naturāla cūcība: kaimiņi lietuvieši – paši to apzinādamies vai ne – būtībā ir tikai instruments jeb «lielgabalgaļa» citu «karavadoņu» plānos. Kur atrodas šo karavadoņu «štābi»? Varbūt Varšavā, Briselē vai citā metropolē. Ne jau Viļņā. Tas pat vairs nav svarīgi. Būtiskāk laikam ir tas, ka līdzīga veida «asumi» pirms paredzamās iestāšanās ES starp bijušajām «brālīgajām» republikām var vēl tikai pastiprināties. Vai tiešām ar formālu pievienošanos ES cūciskums dažādās izpausmēs izzudīs «pats no sevis»?
