Pēc svētku gājiena uz Brīvības pieminekli un senioru kolektīvu koncerta Doma laukumā ar kopkora un klausītāju sadziedāšanos Mežaparka Lielajā iestrādē svētdien izskanēja XXIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki.
Pēc svētku gājiena uz Brīvības pieminekli un senioru kolektīvu koncerta Doma laukumā ar kopkora un klausītāju sadziedāšanos Mežaparka Lielajā iestrādē svētdien izskanēja XXIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki.
«Kā tauta, kas tik grūtus gadsimtus pārdzīvojusi, varējusi tik daudz dziesmu sakrāt? Tas tāpēc, ka dziesmās tā radusi remdinājumu un mierinājumu,» atklāšanā sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. «Dziesma pauž pasaules redzējumu, dziesma izsaka tās vērtības, kuru dēļ ir vērts dzīvot. Dziesma bija bagātība tiem, kam citas bagātības nebija, un to ne kungi, ne ķeizari, nekādas varas nespēj atņemt. Skaista dziesma ir greznība, ko latvietis var dāļāt ar dāsnu roku, jo vienmēr tā atjaunojas, nekad tās nepietrūkst.»
Noslēguma koncerts tematiski bija iecerēts kā novadu apdziedāšana četrās daļās ar dziesmu, instrumentālām un deju starpspēlēm, bet par kulminācijas brīžiem gādāja piektā, noslēguma daļa «Asinsbalss».
Līdzās latviešu kormūzikas klasikai lielu koncerta daļu veidoja jaundarbi, un, kā jau rakstījām, vairāku komponistu dziesmas svētku repertuārā bija iekļautas pirmo reizi. Vētrainus aplausus un atkārtošanu izpelnījās kopkora skandētā Mārtiņa Brauna «Ir mana tauta» un dziesmu svētku komponista debitanta Ulda Stabulnieka «Barons» diriģenta Māra Sirmā un Latvijas labākā kora «Kamēr…» emocionāli spriegajā sniegumā. Kājās piecēlusies, pārpildītā estrāde sumināja Pētera Vaska dziesmas «Savā tautā» vārdu autoru Andreju Eglīti un, kājās stāvot, kā himnu koncerta beigās klausījās Jāzepa Vītola «Gaismas pili».
Taču arī pēc oficiālās programmas beigām uz paaugstinājuma virsdiriģenti kāpa vairākkārt, 13 tūkstošu koris, klausītājiem piebalsojot, atskaņoja skatuves abās pusēs stāvošajiem vienlīdz pazīstamas dziesmas.
Par dziesmu svētkiem – arī «Ziņu» 9. un 11. jūlija numurā.
