Tuvojas brīdis, kad arī mūspuses iedzīvotājiem būs jāsaka «jā» vai «nē» Eiropas Savienībai.
Tuvojas brīdis, kad arī mūspuses iedzīvotājiem būs jāsaka «jā» vai «nē» Eiropas Savienībai. Cik esam gatavi šim solim, no kura, iespējams, būs atkarīga ne tikai mūsu, bet arī bērnu un mazbērnu nākotne? Pašreiz sabiedrības vērtējumam tiek nodota Zemgales reģiona attīstības stratēģija, kurai ikviens savus priekšlikumus var iesniegt līdz 15. augustam. «Ziņu» ekonomikas lappusēs dosim nelielu ieskatu šajā dokumentā.
Līdz šim bija pierasts, ka Latvijā gandrīz vai katra pašvaldība ir izstrādājusi savu teriorijas attīstības plānu. Stratēģijas plāns izstrādāts visam reģionam, kas aptver Jelgavas, Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jēkabpils pilsētas domes un rajona padomes uz savstarpējas vienošanās līguma pamata. Attīstības plāna uzdevums ir noteikt prioritāros attīstības virzienus, kuri sekmētu visas Zemgales sociālo un ekonomisko attīstību, ieskaitot katras pašvaldības attīstību. Piedāvātā Zemgales reģiona attīstības stratēģija ir izstrādāta kā reģiona attīstības plānošanas dokuments septiņiem gadiem.
Zemgales plānošanas reģiona attīstību plāno Zemgales Attīstības aģentūra, bet izstrādātos dokumentus apstiprina Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome, tāpēc šeit ir integrētas visu pašvaldību intereses, ņemot vērā katras rīcības plānu.
Reģiona attīstības plāns paredz, ka tiks piesaistīti aptuveni 850 miljoni eiro, no kuriem ES ieguldījums trīs gadu laikā varētu sasniegt pat 560 miljonus eiro. Paredzēts, ka ES finansējums būs līdz 75 procentiem no projektu kopsummas, bet pārējais – Latvijas valsts, pašvaldības vai privāti garantētais aizņēmums.
Zemgales reģiona demogrāfiskā struktūra
Pagājušajā gadā 59,7 procenti reģiona iedzīvotāju bija darbaspējas vecumā, līdz šim vecumam – 19,3 procenti, bet virs darbspējīgā vecuma – 21 procents. Statistika liecina, ka mūsu reģionā ir augsti demogrāfiskās slodzes rādītāji (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu). Tomēr pēdējos gados šim rādītājam ir tendence samazināties – 1996. gadā demogrāfiskā slodze bija 877, bet 2000. gadā tā samazinājās līdz 685. Vismazāk iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam bija Jelgavā – 16,6 procenti –, bet visvairāk virs darbaspējas vecuma bija Jēkabpils rajonā – 22,3 procenti. Kaut gan jāpiebilst, ka mūsu reģionā vērojamas tādas pašas iedzīvotāju vecuma izmaiņas tendences kā kopumā visā Latvijā. Tas nozīmē, ka pēdējo astoņu gadu laikā iedzīvotāju, kuriem ir vairāk nekā 65 gadi, skaits palielinājies par 3,5 procentiem, veidojot 13 procentu no kopējā iedzīvotāja skaita. Tas noticis, personu skaitam līdz 24 gadu vecumam samazinoties par 12 procentiem. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Zemgalē bija 135,4 tūkstoši, kas ir 11,3 procenti no visas Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 46,3 procenti no reģiona iedzīvotāju kopējā skaita.
Ražošana reģionā
Zemgales reģionā pašlaik tiek saražoti astoņi procenti no nacionālā iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir maz, jo šeit dzīvo 14 procentu no visiem valsts iedzīvotājiem. Turklāt no 1996. gada IKP (1995. gada vidējās cenās) ir samazinājies no 273,3 līdz 245,9 miljoniem latu. Tas noticis laikā, kad nacionālā IKP pieaugums bija 22 procenti. Varam secināt, ka pašlaik mūsu reģions netiek līdzi Latvijas attīstības tempam. Kad lielās ražotnes beidza darbību, daudz iedzīvotāju palika bez darba un šaurās specializācijas, kā arī ierobežoto valsts valodas zināšanu dēļ ar grūtībām spēja iekļauties jaunās darba tirgus attiecībās un atrast citu nodarbošanos.
Zemgales iedzīvotāju uzņēmējdarbības līmenis ir viens no zemākajiem valstī, jo uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai desmit aktīvu uzņēmumu. Tas varētu liecināt par iniciatīvas, kā arī zināšanu trūkumu. Kā jau minēts, tradicionāli trešdaļa no reģiona nodarbinātajiem līdz šim darbojušies lauksaimniecības sektorā un viņiem nav zināšanu nozarēs, kuras varētu sekmēt uzņēmējdarbības sākšanu.
Līdz ar lauksaimnieciskās ražošanas modernizāciju augs to iedzīvotāju skaits, kuriem nāksies meklēt alternatīvu nodarbošanos, tādēļ būs jāpapildina izglītība un jāceļ kvalifikācija.
***
Zemgales iedzīvotāju izglītības līmenis (%)
Augstākā 9,0
Vidējā un vidējā speciālā 44,3
Pamatskolas 29,0
Sākumskolas 6,8
4 klašu izglītība 1,8
Nav nekādas izglītības 0,9
Neprot ne lasīt ne rakstīt 0,4
***
Zemgales iedzīvotāju struktūra (2002. gads)
Kopā 291 595
Lauku iedzīvotāji 49,6 %
Cilvēki uz km2 27,1
Lielākais blīvums 28,1
(Bauskas rajonā)
Mazākais blīvums 16,2
(Aizkraukles rajonā)
***
Zemgales reģiona lielākie uzņēmumi, kas nodrošina visvairāk darba vietu
Nr. p.k.; Uzņēmuma nosaukums; Darbības veids; Strādājošo skaits
1. PVAS «Latvenergo» Daugavas HES kaskāde Enerģētika 365
2. SIA «Krauklītis» Poligrāfija, izdevējdarbība 156
3. SIA «Nelss» Kokapstrāde, celtniecības materiālu tirdzniecība 430
4. Daudznozaru ražošanas kompānija «Daugava» Pārtikas pārstrāde, plastmasas logu un durvju ražotne 148
5. Latvijas – Zviedrijas kopuzņēmums «Latsin» Mežizstrāde, koksnes pārstrāde 321
6. SIA «Pļaviņu DM» Dolomītu šķembu un atmēšu ražošana 113
7. A/s «Latvijas Keramika A» Keramikas ražošana 319
8. Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca Iekārtu ražošana 310
9. SIA «Baltijas sveces» Sveču ražošana 203
10. SIA «KKR» Rotaļlietu ražošana 121
11. A/s «Spodrība» Sadzīves ķīmijas ražošana 143
12. SIA «Tenax» Auto ķīmijas preču ražošana 99
13. SIA «Laflora» Kūdras ieguve 123
14. SIA «EK Auce» Trikotāžas ražošana 300
15. SIA «Redtex» Apģērbu ražošana 283
16. «Gefa» Apģērbu ražošana 250
17. SIA «Jelgavas mežs» Mežsaimniecība un kokapstrāde 238
18. SIA «Sēlijas mežs» Mežsaimniecība un kokapstrāde 207
19. SIA «Ošukalni» Mežsaimniecība un kokapstrāde 200
20. SIA «Piebalgas» Mežsaimniecība un kokapstrāde 180
21. SIA «Bērkalnes» Mežsaimniecība un kokapstrāde 150
22. A/s «Balticovo» Pārtikas ražošana 400
23. A/s «Dobeles dzirnavnieks» Pārtikas ražošana 330
24. A/s «Bauskas piens» Pārtikas ražošana 251
25. A/s «Zemgales piens» Pārtikas ražošana 145
26. A/s «Jelgavas dzirnavas» Pārtikas ražošana 163
27. A/s «Jelgavas Gaļas kombināts» Pārtikas ražošana 166
28. «Daugava» Pārtikas ražošana 143
29. «Bauskas alus» Pārtikas ražošana 114
