Vakar «Ziņu» redakcijā pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda atbildēja uz iedzīvotāju telefoniski izteiktiem un iepriekš iesūtītiem jautājumiem.
Vakar «Ziņu» redakcijā pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda atbildēja uz iedzīvotāju telefoniski izteiktiem un iepriekš iesūtītiem jautājumiem. Lasītāju aktivitāte apliecināja, ka administratīvi teritoriālā reforma viņiem nav vienaldzīga.
Cik tālu ir pavirzījies likumprojekts par iedzīvotāju aptaujām?
Tas ir sagatavots un tuvākajā laikā Saeimā tiks izskatīts pirmajā lasījumā.
Kā jūs vērtējat priekšlikumu pilsētu un pagastu apvienotās teritorijas dēvēt par novadiem?
Piekrītu. Esmu pārliecinājies par šāda nosaukuma praktisko lietojumu. Kandavas pilsēta ar pagastiem jau gandrīz oficiāli runā par Kandavas novadu. Tas pats ir Rūjienā.
Vai Jaunsvirlaukas pagasta Blukas un Mežciemu nevajadzētu pievienot Jelgavai? Uz tirgu un pie ārsta braucam uz Jelgavu, bet dokumentu kārtošanai (precoties, bērnam piedzimstot) jādodas uz 16 kilometru attālo pagasta centru.
Atbalstu to, ka pēc reformas administratīvajām robežām vajadzētu būt tādām, kas izdevīgas cilvēkiem. Vispirms iedzīvotājiem sava vēlme ir jāizsaka vietējā pašvaldībā. Ja tā netiek atbalstīta, aicinām rakstīt uz mūsu ministrijas reformu sekretariātu Rīgā, Elizabetes ielā 2a un palīdzēsim meklēt variantus.
Pašvaldību reforma kārtējais pasākums, lai novērstu uzmanību no sabiedrības polarizācijas. Cik šis pasākums izmaksās no valsts budžeta, jo nekādas finansiālas atdeves tam nebūs, kamēr nebūs atrisināta bagāto un nabago problēma.
Nepiekrītu, ka reforma kalpo uzmanības novēršanai. Tās mērķis ir radīt nosacījumus pašvaldību attīstībai. Ja pašvaldības mērogs ir tik mazs, ka nerada attīstības nosacījumus, tā neatbilst ne iedzīvotāju, ne valsts interesēm. Plānojam atbalstīt tās pašvaldības, kas apvienojas brīvprātīgi, piešķirot līdzekļus divu procentu apmērā no kopbudžeta. Pašvaldību reformas veicināšanai tādējādi būtu vajadzīgi 2,5 miljoni latu.
Telefongrāmatā lasu, ka Zemgalē ietilpst arī Aizkraukle un Ogre. Kāpēc? Vai nebūtu jāvadās pēc vēsturiskā novadu iedalījuma?
Jā, arī Saeimas vēlēšanas notiek atbilstoši šādam iedalījumam. Atjaunotajā brīvvalstī pirmais reģionālais dalījums bija vēlēšanu sakarā. Robežas dažādos laikos ir bijušas dažādas, arī šobrīd Zemgales robežas nekur nav definētas. Jūsu minētais fakts tikai pierāda, ka reģionālās lietas nav sakārtotas. Manuprāt, nosakot teritoriālās robežas, būtu jāņem vērā gan kultūrvēsturiskais, gan ekonomiskais aspekts un jādomā arī, kā administratīvi labāk tās iedalīt.
Kāda ir jūsu informācija par pētījumiem Elejas, Lielplatones un Sesavas pagasta apvienošanās sakarā?
Apvienošanās pagaidām ir brīvprātīga. Ministrija, protams, ir ieinteresēta, lai pašvaldības par to domātu. Pētījumi rāda: jo mazāka pašvaldība, jo tā mazāk spējīga pildīt savas funkcijas. Drošāk pret apvienošanos izturas tie, kas dzīvo centrā, bailīgāk – tie, kas perifērijā, drošāk – jaunie, bailīgāk vecie. Bailīguma pamatā ir arī iepriekšējā pieredze, ka viss, kas tika darīts, nāca par sliktu.
Ja apvienosies trīs pagasti, vai centrs paliks Elejā?
Pirmkārt, vēl nekas netiek apvienots. Otrkārt, padomes atrašanās vieta vēl nenozīmē, ka administratīvie centri nepaliek arī citās vietās. Piemēram, Kandavā, kur pilsētai pievienojās četri pagasti, visur saglabājās administratīvie centri. Piekrītu, ka cilvēkiem par šīm lietām ir maz informācijas, tādēļ reformu sekretariātam uzdots sagatavot uzskatāmu materiālu par dažādiem ar apvienošanos saistītiem jautājumiem.
Kā jūs vērtējat tā dēvētās republikas pilsētas gan šāda administratīvā iedalījuma, gan paša nosaukuma ziņā?
Likums par administratīvo teritoriju nosaka, ka republikas pilsētas ir administratīvi patstāvīgas teritorijas, kas tiek veidotas, ja iedzīvotāju skaits lielāks par 50 tūkstošiem un ir attiecīgs ekonomiskais potenciāls. Uzskatu, ka var būt šādas patstāvīgas pilsētas pašlaik Latvijā tādu ir septiņas. Jaunais likumprojekts paredz tās saukt par valsts pilsētām. Taču neapmierina tas, ka šīs pilsētas pagaidām netiek iekļautas reģiona apritē. Kad valstī veidosies reģioni, tad gan pilsētas ar lauku teritorijām, gan valsts pilsētas administratīvi būs šā reģiona sastāvdaļa. Manuprāt, bez jau minētajām septiņām šādā statusā varētu būt arī Valmiera, Jēkabpils, Ogre.
