Man patīk cienījamā Andra Tomašūna skaidrojums «Zemgales Ziņās» 4. jūnija rakstā par balsošanas kārtību, iestājoties Eiropas Savienībā.
Man patīk cienījamā Andra Tomašūna skaidrojums «Zemgales Ziņās» 4. jūnija rakstā par balsošanas kārtību, iestājoties Eiropas Savienībā.
Izrādās, ka, neejot balsot, es jau esmu nobalsojis par iestāšanos, bet balsot noteikti ir jāiet, ja esmu pret. Domāju, ka šo balsošanas veidu varētu vēl vairāk vienkāršot. Par atbalstītājiem viss paliek pa vecam, bet pretinieki savu lēmumu sūta pa pastu ar notāra apstiprinātu parakstu. Šajā gadījumā varētu ietaupīt lielus līdzekļus, jo nekādu vēlēšanu iecirkņu nevajadzētu.
Nāk prātā vēl vienkāršāka sabiedriskās domas izteikšanas metode.
1940. gadā pilsoņiem bija jāiet ielās ar plakātiem, uz kuriem bija uzrakstīts, ko viņi domā par pievienošanos Padomju Savienībai. Nepaklausīt bija bīstami. Rezultāts jau agrāk Maskavai bija zināms.
Nevaru piekrist rakstā izteiktajai kritikai par Kārli Ulmani, atgādinot, kā viņš 1934. gada 15. maijā likvidēja toreizējo demokrātiju, tas notika bez tautas pretestības. Tomēr pozitīvais, ko viņš ir darījis Latvijas labā visa sava mūža garumā, nav pārvērtējams. Vēlams arī atgādināt, ka, darbojoties kā valsts ierēdnim, viņš nebija kļuvis par bagātnieku. Žēl, ka mums tāds Kārlis Ulmanis negadījās 1990. gadā, kad atkal ieguvām brīvību. Tādā gadījumā mums būtu gan mazāk miljonāru, bet mazāk arī trūkumcietēju. Pilnīgi droši var teikt, ka lauksaimniecības ražojumus mēs neievestu, bet paši saražotu.
Tagad daudz negatīva dzirdam par iepriekšējām valdībām, kas sevišķi neveicina arī noskaņojumu par Eiropas Savienību. Lai kaut ko labotu, tagadējai Repšes valdībai vajadzīga milzīga enerģija.
