Sestdiena, 28. marts
Gunta, Ginta, Gunda
weather-icon
+10° C, vējš 0.89 m/s, ZR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Rehabilitācija novērš siltuma zudumus

Jelgavā apmēram 57 procentus siltumenerģijas patēriņa nodrošina centrālās siltumapgādes sistēmas (valstī vidēji 65 procentus).

Jelgavā apmēram 57 procentus siltumenerģijas patēriņa nodrošina centrālās siltumapgādes sistēmas (valstī vidēji 65 procentus).
1995. gadā, noslēdzot līgumu par kredīta piešķiršanu starp Pasaules banku (PB) no vienas puses un Latvijas valdību, Jelgavas pašvaldību un siltumtīklu uzņēmumu no otras, sākta pilsētas centrālās siltumapgādes rehabilitācija. Par tās gaitu «Ziņas» uzklausīja domes pilsētsaimniecības departamenta direktoru Aigaru Ozolu, siltumtīklu uzņēmuma direktoru Genādiju Dupužu un galveno inženieri Pēteri Kazuli, kā arī projekta īstenošanas grupas ekonomisti Irīnu Ivanovu un tehniskās dokumentācijas sagatavotāju Metu Reini.
Finansē trīs avoti
PB Jelgavas siltumtrašu rehabilitācijai atvēlējusi 14 miljonu USD, bet pašvaldības ieguldāmie līdzekļi, kas paredzēti zemes un montāžas darbu apmaksai, tiek lēsti trīs miljonu latu apmērā. Tā kā šis siltumapgādes jomā ir valstī pirmais projekts, tā tehniskās un ekonomiskās izpētes un konsultāciju veikšanai iedalīti arī dāvinājumi jeb granti. Tādējādi pagaidām atvēlēti 36 miljoni Japānas jenu un 5,8 miljoni zviedru kronu.
Šobrīd no PB līdzekļiem apgūti 8 miljoni USD, no pašvaldības ­ Ls 1,8 miljoni.
Kompleksā projekta realizācija sākta ar maģistrālo trašu cauruļu maiņu. Līdz šim ārējās caurules ar rūpnieciski izolētām nomainītas 24,7 km garumā jeb divcauruļu izteiksmē ­ 12,35 km. Vietējo līdzekļu trūkuma dēļ pērn neieguldīti palikuši 10 km cauruļu. Šogad līdztekus tiem zemē paredzēts ieguldīt vēl 11 km.
Kopumā izolēto cauruļu ielikšanai atvēlēti 3,2 miljoni USD, bet tērauda caurulēm ­ 0,3 miljoni. Projekts skars apmēram 52 procentus Jelgavas maģistrālo, kvartālus sadalošo un tranzīta tīklu, vienlaikus līdz šim izplatītās četrcauruļu sistēmas vietā ierīkojot mūsdienīgāku ­ divcauruļu sistēmu.
Rehabilitētās caurules apgādātas ar izolācijā iemontētu signalizāciju, lai noplūdes vai citā negadījumā to vieglāk atklātu. Speciālisti cer, ka gadus 20 tām iejaukšanās nebūs vajadzīga. Pēc montāžas veiktas rūpīgas pārbaudes.
Pateicoties cauruļvadu maiņai, samazinās ūdens noplūdes un siltuma zudumi. Rehabilitētajos tīklos Katoļu ielas un Meiju ceļa apkaimē tie ir četri līdz astoņi procenti, bet vecajās trasēs sasniedz 17 ­ 20 procentu.
Kalpos patērētāju interesēm
Siltummezglu un skaitītāju ierīkošanai projektā paredzēti attiecīgi 2,5 un 0,4 miljoni USD.
Pavisam pilsētā uzstādāmi 470 mezglu, neskaitot «Latvijas dzelzceļa» mājām vajadzīgās iekārtas. Projekta ietvaros domāts uzstādīt 380 mezglu, kas apgādāti ar automātiski regulējamām ierīcēm. Lielākie ieguvēji, pēc projekta speciālistu domām, ir patērētāji, kam dota iespēja racionāli izmantot siltumu un ar mazākiem līdzekļiem panākt lielāku komfortu.
Praksē šinī ziņā valda liels sajukums un neskaidrības. Sarežģīts jautājums ir māju iekšējo siltuma sistēmu sakārtošana. Meiju ceļa apkaimē līdztekus mezglu uzstādīšanai mēģināts sakārtot arī iekšējos siltumtīklus. Aplēsts, ka minimālajām vajadzībām uz kvadrātmetru platības nepieciešami Ls 1,60. Taču tas nav siltumtīklu spēkos. Uzņēmuma vadītājs norāda, ka liela nozīme ir pie īres maksas pieliktajiem diviem santīmiem par kvadrātmetru. Svešā, šoreiz namu pārvalžu, kabatā naudu skaitīt ir vieglāk. Taču, ņemot vērā ne vien māju iekšējo siltumtīklu, bet visu komunikāciju stāvokli, kas nereti ir neskartas kopš nama uzcelšanas brīža, tas ir piliens jūrā.
Maksimālā efekta nebūs
Loģiski, ka šā iemesla dēļ arī no siltummezgliem nevar gaidīt maksimālo efektu. Tas savukārt izraisa iedzīvotāju neapmierinātību ar jaunajiem mezgliem. Vēl jūtamāk to vairo neskaidrības ar konkrētu mezglu izmaksām. M.Reine stāsta, ka siltumtīklu uzņēmuma veiktās montāžas izmaksas ir vidēji 1000 latu par katru mezglu. Pārējās firmas izcenojumos iekļāvušas arī neparedzētās izmaksas, līdz ar to mezgla uzstādīšana izmaksājusi Ls 1500 ­ 1800. Salīdzinājumā ar plānotajiem izdevumiem uz montāžas rēķina izdevies ietaupīt 50 tūkstošus latu.
Dažādas ir arī pašu mezglu cenas. Atkarībā no jaudas un aprīkojuma tās svārstās no 2 līdz 3,4 tūkstošiem latu. Katra konkrētā siltummezgla izmaksas pagaidām nav pilnīgi apkopotas.
Neskaidrību un apkalpošanas nepilnību dēļ īrnieki pret dārgajiem uzlabojumiem noskaņoti visai skeptiski un protestē pret kaķa pirkšanu maisā. P.Kazulis, teikdams, ka sadarbībai starp īrniekiem un siltumtīklu uzņēmumu jānotiek un tam šķēršļi netikšot likti, tajā pašā laikā norāda, ka par pārdošanu nevar būt ne runas. Kamēr PB kredīts un tā procenti nav atmaksāti, lai novērstu zaudējumus, kas varētu rasties citu nekompetentās rīcības dēļ, siltummezgliem jāpaliek uzņēmuma pārziņā neatkarīgi no māju statusa un piederības. Respektīvi, īrniekiem uz tarifu rēķina sedzami uzņēmuma modernizācijas izdevumi. Uz jautājumu par pašu uzņēmuma darbinieku kompetenci jauno iekārtu apkalpošanā inženieris bez papildu komentāriem atbild, ka siltumtīklos ir profesionāļi, kas šīs iekārtas pārzina ļoti labi.
Aug katlumāju efektivitāte
Katlumāju modernizēšanai projektā atvēlēti 2,4 miljoni USD, Kalnciema ielas un četru mazo katlumāju sakārtošanai ­ attiecīgi 0,3 un 0,4 miljoni. Rehabilitācijas būtiskākais ieguvums ir katlumāju efektivitātes un drošības paaugstināšana un iespēja izmantot kurināšanai gan mazutu, gan gāzi, kā arī nodrošināt kurināmā uzskaiti. Pēc rehabilitācijas katlumājās līdz astoņiem, desmit latiem samazinājušās gigakalorijas izmaksas. Tiesa, cukurfabrikas termocentrālē gigakalorijas pašizmaksa ir tikai septiņi astoņi lati.
Kompleksais projekts skar arī strukturālas pārmaiņas siltumtīklu uzņēmumā. Reorganizācijas ietvaros darbinieku skaits uzņēmumā sarucis no 336 līdz 265 strādājošajiem.
Atmaksāšana – gadsimtu mijā
PB kredītu piešķīrusi uz 17 gadiem ar atlikto maksājumu uz pieciem gadiem. Proti, aizdevuma un tā procentu (līdzšinējā likme ­ līdz septiņiem procentiem gadā) atmaksāšana šejienes siltumtīkliem un pašvaldībai jāsāk 2000. gadā. Turpmāk ik gadu sedzami 1,17 miljoni USD no kredīta pamatsummas plus procenti. Procentos sākotnēji gadā samaksājami 70 ­ 80 tūkstoši dolāri.
Šogad zemes un montāžas darbiem vajadzīgi vismaz 965000 latu, 630000 latu apmērā palikuši neapmaksāti pērngada darbi (šobrīd saņemta atļauja kārtējo darbu finansēšanai izmantot miljonu USD no PB kredīta līdzekļiem). Kopumā no pašvaldības budžeta līdzekļiem projekta apgūšanai pieprasīts 1,1 miljons latu.
Nebija divu domu
Jautāts par to, vai siltumtīklu uzņēmums ir drošs par projekta sekmīgu realizāciju, G.Dupužs uzsver, ka par piedāvātajām iespējām nav divu domu ­ toreiz nevarēja sēdēt un gaidīt, kamēr siltumtīklu caurules saplīsīs un sistēma vispār nebūs spējīga darboties. Pārējo pilsētu pieredze, kas siltuma jautājumus šajos gados atstājušas novārtā, liecinot par šejieniešu tālredzību.
Aizdevuma atdošana lielā mērā atkarīga no ekonomiskās situācijas. Diemžēl iedzīvotāju maksātspējas līmenis un jaunu darba vietu radīšanas iespējas ir ļoti zemi. Respektīvi, nav ko domāt, ka pēkšņi augs komunālo pakalpojumu apmaksas līmenis. Siltumtīklu dati liecina, ka šis līmenis palielinās apmēram par diviem procentiem gadā. Taču tas ir visai nosacīti, jo nav nošķirami iepriekšējo sezonu parādi.
­ Jo ātrāk darbi tiks veikti, jo ātrāk sasniegsim rezultātu. Un tikai tad būs jūtami uzlabojumi, ­ atzīst A.Ozols. Arī citi projektā iesaistītie speciālisti noskaņoti optimistiski.
Tāla perspektīva
Tajā pašā laikā īrnieki, kuru apdzīvoto māju savu laiku nokalpojušās iekšējās caurules nu tiek pieslēgtas pie jaunām trasēm, šādu soli par sevišķi loģisku neuzskata. Uzmanīgus iedzīvotājus var darīt arī fakts, ka projekta ekonomiskā atdeve ir zemāka nekā sākotnēji plānotā (tas tiek skaidrots ar zemes darbu izmaksu pieaugumu, nepietiekami precīziem inflācijas aprēķiniem u.tml.).
Papildu sarežģījumus siltumtīklu uzņēmumam noteikti sagādās arī vairāk nekā četrus miljonus latu lielais uzņēmuma parāds «Latvijas gāzei». Savukārt pērnrudens kredīts (Ls 300000), ko brīvprātīgi piespiedu kārtā saņēma namu pārvaldes, rada bažas tanī ziņā, ka pašvaldībai sākušās grūtības pat ar projekta apguvi. Kas būs, kad miljoni būs jāatdod? Katrā ziņā vīzijas par to, ka siltums būs pieejams jebkurā brīdī, centrālās apkures ķēdē saslēgtajiem klientiem ir tālas nākotnes perspektīva.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.