Divus slimus tomātus kā lietisko pierādījumu no sava dārza uz redakciju atnesa kāds kungs. Kas noticis viņa dārzeņiem un kam vēl uzglūn slimības un kaitēkļi, vaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas speciālistiem.
Divus slimus tomātus kā lietisko pierādījumu no sava dārza uz redakciju atnesa kāds kungs. Kas noticis viņa dārzeņiem un kam vēl uzglūn slimības un kaitēkļi, vaicājām Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas speciālistiem.
Speciālisti domā, ka tomāti sirgst ar puvi, taču ir dažādi šīs slimības veidi, un kurš no tiem ir dārzeņkopja atnestajiem tomātiem, var pateikt vienīgi pēc laboratorijas analīzēm. Varbūt viņa siltumnīcā, kur tomāti auguši, ir bijis nelabvēlīgs mikroklimats – pārāk mitrs un tveicīgs. Svarīgi ir siltumnīcu regulāri vēdināt un dārzeņus nepārlaistīt. Savukārt miglot siltumnīcu dārzeņus nav īpaši ieteicams.
Grūti arī uzreiz tikai no dārzeņa izskata pateikt, kā trūkst siltumnīcas augsnē. Slimo tomātu īpašniekam ieteicams personīgi vērsties Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālajā nodaļā Dobeles ielā 41, kur speciālisti izskata katru gadījumu individuāli.
Vēl pašlaik jāsāk uzmanīt kartupeļus no lakstu puves, kas būtiski katru gadu samazina otrās maizītes ražu. Lakstu puve jau ir sākusi attīstīties, jo pieturējās vēss un mitrs laiks.
Šogad arī kartupeļu lapgrauzis (Kolorādo vabole) ir aktīvs un jau bojājis no desmit līdz 50 procentiem ceru. Vietām kultūrauga stādījumos parādījusies sausplankumainība. Stipri izplatījušās vīrusslimības.
Savukārt ap zirņiem, kārodams izdarīt savu «nebēdnību», lido zirņu tinējs un parūpējas, lai pākstīs būtu pa kādam tārpiņam. Zirņus intensīvi bojā arī laputis un vietām – alotājmušas.
Runājot par labības sējumiem, var teikt, ka visi šo augu aizsardzības pasākumi jau ir garām. Vēl nenoziedējušos vasaras rapša ziedus bojā krustziežu spīduļa kāpuri un tripši, kas vietām sastopami gandrīz katrā ziedā. Savukārt vasaras miežiem tīklplankumainības bojājumu intensitāte nepārsniedza piecus līdz desmit procentus. Labību lapgrauzis bojājis līdz desmit procentiem augu.
Vasaras kviešiem vēl ir ziedēšanas stadija. To dzeltenplankumainības un graudzāļu miltrasas attīstība nepārsniedz vienu līdz piecus procentus. Vietām manāmas mīkstblaktis un dzeltenās zāģlapsenes kāpuri. Turpretī ziemas kviešiem ir piengatavības stadija. Dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības attīstība uz šo augu lapām sasniedza desmit līdz 25 procentus, labību miltrasa – piecus līdz 25 procentus. Plēkšņu septorioze vietām inficējusi līdz 80 procentiem vārpu.
