Anna Pisarenkova ir Tautas saskaņas partijas deputāta Vitālija Orlova palīdze. Paralēli darbam Saeimā viņa Baltijas Krievu institūtā apgūst starptautiskās tiesības un ES tiesības.
Anna Pisarenkova ir Tautas saskaņas partijas deputāta Vitālija Orlova palīdze. Paralēli darbam Saeimā viņa Baltijas Krievu institūtā apgūst starptautiskās tiesības un ES tiesības.
Ar deputātu Anna satikusies kādas sabiedriskas organizācijas pasākumā. V.Orlovs acīmredzot ievērojis viņas politisko aktivitāti un uzaicinājis kļūt par palīdzi. Tā kā Anna vēl ir ļoti jauna, viņa daudz mācās: iepazīst likumdošanu, apmeklē Saeimas plenārsēdes, piedalās sava deputāta komisijās, mācās sagatavot atbildes. «Tagad redzu, kas un kā politikas iekšpusē virzās, kura partija vairāk cenšas palīdzēt ierindas cilvēkiem. Rezultātus uzreiz, protams, nevar redzēt, bet laika gaitā tie parādīsies,» stāsta palīdze, skeptiķiem atgādinot, ka paši vien Saeimu, kas savukārt veido valdību, esam vēlējuši.
Iespējams, sākumā viņa gaidījusi ko vairāk, pret deputātiem bijusi lielāka bijība. Taču viņi ir parasti cilvēki, kas uzņēmušies lielu atbildību. Iespējams, ir deputāti, kas pēc ievēlēšanas ir aizmirsuši savus solījumus un virza savas intereses, kas tikai formāli ieņem parlamentārieša krēslu. Tomēr deputāti, kas iepazīti vairāk, neesot tādi, kas cenšoties palīdzēt tikai dažiem cilvēkiem, viņi orientējoties uz tūkstošiem, kā tam politikā jābūt. «Nevar arī teikt, ka deputāts saņem lielu naudu. Ja gribi pelnīt naudu, jāiet biznesā. Bet, ja gribi palīdzēt cilvēkiem, – politikā. Ir cilvēki, kuri, uzzinājuši, ka esmu deputāta palīdze, uzreiz domā, ka arī es saņemu lielu naudu. Tā, protams, nav. Turklāt man nauda nav galvenais. Strādāju, stundas neskaitot, ilgāk par pusslodzē paredzētajām 20 stundām nedēļā,» stāsta A.Pisarenkova.
V.Orlovs kā mediķis lielākoties nodarbojoties ar sociālajiem un veselības aprūpes jautājumiem. Arī ar bērnu tiesībām, nodarbinātības, un pašvaldību lietām. Atbilstoši tam arī deputāta palīdzei tajā visā jāiedziļinoties. No pēdējām aktualitātēm svarīgākais ir panākt, lai medikamentiem samazina paredzēto deviņu procentu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Arī mācību grāmatām tā nav pieņemama.
Kopumā, kā atzīst Anna, viņa esot par «džinsu» politiku. «Man nav problēmu iziet uz ielas un jautāt cilvēkiem, kas viņiem rūp, kas sāp.» Arī ikdienā viņai patīkot braukt ar vilcienu, trolejbusu, nevis ar automašīnu, pastaigāt pa tirgu, ieklausīties sarunās. Tas dodot vairāk nekā plenārsēdēs dzirdētais. «Par politiķiem un viņu palīgiem ir dažādi viedokļi. Vieni lamā, citi slavē. Taču ne jau viedoklis, bet konkrētas lietas ir galvenais. Neatkarīgi no cilvēku mīlestības vai nemīlestības darbs jāizdara pēc iespējas labāk.»
