Neteiksim, ka dzīvoju pašā pievilcīgākajā Jelgavas nostūrī.
Neteiksim, ka dzīvoju pašā pievilcīgākajā Jelgavas nostūrī. Parastā aina, ko redzu, izejot uz balkona uzpīpēt, ir daudzstāvu māju ieskauts smilšains laukums ar betona bluķiem, kas palikuši pāri no kādreizējām bērnu rotaļām domātajām konstrukcijām. Viena māja otrpus laukumam uz mani vienmēr lūkojas tukšām logu ailēm. Kaut kad padomjlaikos uzcelta un nepabeigta, šī ēka uz mani iedarbojas kā drūms pārmetums. It kā es būtu vainīgs pie tā, ka mainījās tik ierastais dzīves un darba ritms, ka nebija naudas celtniecības pabeigšanai vai varbūt nebija vairs vajadzības to pabeigt. Tomēr plašais, smilšainais un no skata padrūmais pagalms ir apdzīvots.
Jau no paša rīta uz kāda betona bluķa sēž pāris pensionāru. Pēc brīža piebrauc vieglā automašīna, kuras saimnieks uzticīgajām kundēm pārdod pienu, laikam jau arī biezpienu. Vienvārdsakot, ko nu lauku saimniecībā var saražot.
Pamazām laukums sāk pildīties ar tā pastāvīgajiem apdzīvotājiem bērniem. Viņi ir īstie laukuma iemītnieki, kuriem tas pieder no agra rīta līdz vakara tumsai.
Pašiem mazākajiem šad tad līdzi iznāk māmiņas vai vecmāmiņas. Parasti viņi mēģina kaut ko būvēt no irdenajām smiltīm. Neredzu, vai tās ir smilšu kūkas vai pilis. Tomēr viņu apņēmība ir apskaužama. Ko citu darīt? Reizēm bērni cits ar citu padalās ar kādu konfekti vai cepumu, ko acīmredzot paņēmuši līdzi no mājām, taču savas rotaļlietas viņi nemēdz dalīt. Tās ir kopīgas.
Pāris gadu vecākie pagalma bērni, kas, spriežot pēc izskata, jau apmeklē skolu, parasti ierodas ap pusdienlaiku un mēdz izturēties daudz skaļāk. Protams, meitenes nekad nedraudzējas ar puikām un otrādi. Viņiem jau katram ir savas darīšanas. Katram savi rādāmie velosipēdi, skrituļslidas un noslēpumi. Šad tad redzu, ka puikas viens otru uzcienā ar cigaretēm.
Vēlākā pēcpusdienā laukumu sāk apdzīvot tie, kurus sauc par tīņiem. Viņi pagalma stūrī, kur vēl ir saglabājusies vieta, ko nosacīti varētu dēvēt par zālāju, iezīmējuši laukumu un spēlē vēl manā jaunībā tik populāro tautas bumbu. Šeit vairs netiek dalīts, vai esi meitene vai zēns. Gluži otrādi. Interese ir abpusēja un aktīva. Īpaši trauksmaina dzīve iestājas līdz ar krēslu. Tad jau var uzpīpēt un iedzert aliņu, noskaidrot attiecības, īpaši neslēpjoties no apkārtējo māju visuredzošajām acīm.
Diena pagājusi. Kārtējā šajā vasarā. Zinu, ka putekļainajā laukumā tāda tā būs rīt, parīt un aizparīt. Bet varbūt tikai man tā liekas vienmuļa un garlaicīga.
