Šodien vārdadienu svin retu vārdu īpašnieces – Rozālijas un Rozes.
Šodien vārdadienu svin retu vārdu īpašnieces – Rozālijas un Rozes.
Rozālija Vištarte pie sava vārda tikusi pavisam dīvainā veidā. Mātei augušas četras meitas, no kurām pēdējā bijusi Rozālija – dūšīga meitene, bet tad piedzimusi pastarīte – tāda vājiņa. Domājuši, ka neizdzīvos, un nesaprotamu iemeslu dēļ viņai dots vecākās māsas vārds. Bet dzīvē sagadījies tā, ka izdzīvojusi Rozālija jaunākā.
Dzīvodama laukos, Rozālija ne tikai ganīja un slauca govis, bet mācījās arī visus citus lauku darbus. Vēlāk, pabeigusi kursus, viņa līdz pat pensijas gadiem strādājusi virtuvē pie katliem.
Dzīve Rozālijas kundzi nav lutinājusi. No kara nav pārnācis vīrs, un trīs meitas audzināt vajadzējis pašai vien. Lai izdzīvotu, viņa sākusi audzēt puķes. Savā laikā arī uz Krieviju tās vedusi. Tā tikusi gan pie mājas, gan mašīnas. Visu mūžu bijusi darba rūķis – strādājusi, arī šuvusi un adījusi. Pārdzīvots ugunsgrēks, kas nopostījis pusi viņas mājas, bankā «Baltija» pazaudēta pašas rokām nopelnītā nauda. Taču Rozālija savos 82 gados paļaujas uz Dievu un turpina rosīties pa dzīvi . Kamēr citi pensionāri pēc «ziepju operu» noskatīšanās rītos saldi guļ, viņa jau no četriem rosās uz ikdienas darbiem. Tāda nu viņa ir – mazliet nogurusi no dzīves, bet ņipra un darbīga.
Vārdadienu Rozālija agrāk svinējusi kopā ar bērniem, bet pašlaik, kad saņēmusi liktenīgus sitienus, vislabprātāk svētkus svin kopā ar vienaudžiem klubiņā «Pīlādzītis».
