Pašvaldības kultūras un izklaides sarīkojumu programmā ir labi zināma nemainīgā daļa – svētku reizes un citi gadskārtēji notikumi, kas savu vajadzīgumu jau pierādījuši.
Pašvaldības kultūras un izklaides sarīkojumu programmā ir labi zināma nemainīgā daļa – svētku reizes un citi gadskārtēji notikumi, kas savu vajadzīgumu jau pierādījuši. Un
ir «gaisā rakstīta» daļa – ieceres, kuru vēl nav vai kas, labākajā gadījumā, mājo pilsētas vai pagasta iemītnieku prātos, bet veiksmes gadījumā pretendē uz vietu pirmo vidū.
Nupat Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» aicinājumam «gaisā rakstīto» uzlikt uz papīra no Latvijas ceturtās lielākās pilsētas iedzīvotāju 66 tūkstošiem atsaucās trīs drosmīgie. Cerams, daudz vairāk ir vismaz to, kuru viedoklis par pagājušā pusgada notikumiem nebeidzas ar konstatējumu patīk vai nepatīk robežās, bet ietver nojausmu vai pārliecību par vēlamo turpinājumu. Ierosinājumiem paredzējumiem un cerībām sava daļa atvēlēta arī pagājušās sezonas pavasara cēliena vērtējumos, ko izsaka kultūras inspektore, mākslas pētnieks un studente.
Pie izvēles iespējām jāpierod
Dzintra Zimaiša, Jelgavas rajona galvenā kultūras inspektore:
Izmaiņas kultūras apritē vairāk jūtamas vietējā mērogā: vienā pagastā izveidojas jauns kolektīvs, citā – jauna iestāde, darbinieki kļūst gudrāki ,līdz ar to paaugstinās sarīkojumu kvalitāte, palielinās to skaits. Rajona uzmanības lokā galvenokārt ir ikgadējas tēmas. Piemēram, izcilu novadnieku atcere. Šogad pieminēsim Edvartu Virzu. Gatavošanās viņa piemiņas sarīkojumam, kas notiks decembrī, sākusies jau februārī.
No organizatora viedokļa kā izdevušies jāatzīst gada pirmās puses vērienīgākie notikumi, to skaitā Ziemassvētku kauju atcere, Zemgales lauku amatierteātru festivāls «Bīne». Pēdējais maija beigās un jūnija sākumā risinājās vienlaikus ar vēl divām vērienīgām programmām – Jelgavas pilsētas svētkiem un Elejas Bērnu svētkiem. Kultūras un izklaides programmu piedāvājums arī turpmāk palielināsies – izvēlēties vienu no vairākām vienlaicīgām plašām norisēm vajadzēs arvien biežāk, pie tā jāpierod. Spriežot pēc tā, ka par ļaužu trūkumu nesūdzējās neviens organizators, izvēles plašums problēmas nesagādāja arī minētajā notikumiem pilnajā nedēļas nogalē.
Kā Jelgavas iedzīvotāja ļoti gaidu kultūras nama Lielās zāles remonta beigas.Esmu pārliecināta, ka tas pilsētas kultūras dzīvei dos jaunu elpu.
Kā veiksmīga brīvdabas sarīkojumu norises vieta sevi jau sen pierādījusi Pils saliņa. Taču uz pārvietojamās skatuves visas mākslas nejūtas vienlīdz labi, un lielas estrādes trūkums ir sāpīgi jūtams: nevar notikt daudz plaša mēroga brīvdabas sarīkojumu, kam tādā novada un valsts mēroga centrā kā Jelgava būtu jānotiek.
Uz domām par pilsētas un rajona ciešāku sadarbību mani uzvedināja vasaras saulgrieži. Jelgavas rajona daiļamata meistari un pašdarbības kolektīvi daudz varētu līdzēt nākamā gada Zāļu tirgus preču piedāvājuma un koncertprogrammas kuplināšanā.
Mākslas dzīve – rosīga un rosinoša
Guntis Švītiņš, mākslas zinātnieks:
Šis pusgads bijis pietiekami intensīvs, interesants un daudzveidīgs. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pārdomātais izstāžu plāns aptver plašu informatīvo spektru un spēj gandarīt gan mākslas cienītājus, gan vēstures interesentus, noturēt pastāvīgos apmeklētājus, ieinteresēt jaunus. Visai mierīgā gadskārtējā Jelgavas mākslinieku darbu skate apliecina stabilitāti, ja to salīdzina ar krāsā un formā spēcīgo, nereti pretrunīgi vērtēto Jāņa un Ēsteres Zemīšu kopizstādi. Jāņa Anmaņa vērienīgā personālizstāde, manuprāt, saistīja gan pārliecinātus viņa cienītājus, gan mākslu izzināt un izprast gribētājus. Bija gan eksotisks «deserts»( Ķīnas porcelāns) , gan intīmāki brīži gleznotājas I.Ezernieces, fotogrāfu A.Šmuldera un J.Zēberga darbos Kamīnzālē. Vietējo meistaru un viesu (G.Bindes, U.Alberta) izstādes rada iespaidu, ka Jelgava drīz būs atguvusi 80.gados zaudēto vietu Latvijas fotomākslas slavas vainagā. Muzejs laidis klajā informatīvi popularizējošu bukletu par ekspozīciju un izdevumu par Jelgavas māksliniekiem. Tas rosina cerēt, ka sagaidīsim arī monogrāfiju vai lielu, bagātīgi ilustrētu dokumentu krājumu par muzeja patronu Ģedertu Eliasu. Līdzšinējās atrunas par naudas trūkumu, manuprāt, būtu labi jāpārdomā, jo, spriežot pēc jauno izdevumu finansiālo atbalstītāju saraksta, nopietnam pasākumam pievēršas arī nopietni sponsori. Katrā ziņā iepriecina tas, ka Jelgavas kultūru ievēro un nu jau arī atbalsta paši jelgavnieki.
Cerības uz jelgavnieku atgriešanos pilsētā
Katrīna Vītola, komunikācijas zinātņu studente
Ar pagājušo pusgadu ir tāpat kā ar jebkuru citu laikposmu – ja jautā, kas ievērības cienīgs noticis, vispirms prātā nāk jelgavnieku līdzdalība norisēs Rīgā: no realitātes šovu buma līdz latviešu abstrakcionisma izstādei.
Bet kā ar pašu Jelgavu? Vai, salīdzinot ar laiku pirms gada, interesantā bijis vairāk? Vai vērojama noturīga uzlabošanās tendence? Gribētos ticēt, ka jā. Darbību pilsētas orķestra statusā sācis Jelgavas bigbends. Iegūta jauna skatuve, kas, cerams, tiks izmantota ne tikai šlāgerkoncertu vai ne īpaši kvalitatīvu sarīkojumu popularizēšanai, bet ļaus baudīt arī ko tādu, kā dēļ Jelgavu turpmāk varēs uzskatīt ne tikai par perifēriju, kuras radošie spēki var izpausties vienīgi Rīgā. Cerīgs piemērs, kas varētu sekmēt pilsētas izraušanos no kultūras dzīves ilglaicīgā apsīkuma, ir «Jundas» jauniešu problēmu risināšanas projekts un tā iesniegšanas dienā organizētā akcija «Sprādziens».
Ar ko vasaras saulgriežu atzīmēšana atšķiras no citiem brīvdabas «tusiņiem»? Diemžēl – ne ar ko. Tāds bija mūsu svinētāju pulciņa pēcjāņu pārdomu secinājums pagājušogad. Sapratām, ka gribam, lai nākamreiz Jāņos valdītu cita gaisotne. Bet kā to panākt? Nevar taču tā vienkārši iet pie folkloristiem un teikt, ka gribam jāņot kopā ar viņiem. Tāpēc kā saukta nāca lieliskā tradīciju mācību akcija «Piedzīvosim Jāņus», kas manā atmiņā paliks ar fantastisko ielīgošanu Kalna Būriņos.
Protams, spriedumi ir ko vērti vienīgi tad, ja to autori norišu dažādošanā gatavi iesaistīties paši. Mūsu «Klusais siltums» gada sākumā saņēma dažādu paaudžu apmeklētāju atsaucību, un domājam, ka līdzīgs audiovizuāls sarīkojums varētu notikt arī vasarā, iespējams, turpat, kur pirmais, – Annas baznīcā. Gaidām arī vasaras beigas un Jaunās rokmūzikas festivālu.
