Valsts centralizētie eksāmeni jau ir aiz muguras, un sācies augstskolu «iekarošanas» laiks.
Valsts centralizētie eksāmeni jau ir aiz muguras, un sācies augstskolu «iekarošanas» laiks. Kad iestāšanās pārbaudījumu rezultāti liecina, ka esat uzņemts studentu kārtā, bet ne valsts budžeta grupā, jūs varat kandidēt uz studiju kredītu ar valsts galvojumu.
2002. gadā no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā doto galvojumu tika izsniegts 7580 studiju kredītu un 4158 studējošo kredīti. Tiek plānots, ka 2003. un turpmākajos gados studiju kredītu ņēmēju skaits ik gadu palielināsies par 8 līdz 10 tūkstošiem, studējošo kredītu ņēmēju skaits – par 4 līdz 4,5 tūkstošiem. Bāreņiem un bez abu vecāku aizgādības palikušajiem bērniem 2002. gadā tika izsniegti 65 studiju un 95 studējošo kredīti.
Šo kredītu izsniegšanai katru gadu būs nepieciešams valsts galvojums – apmēram 25 miljoni latu.
«Ziņas» iepriekš jau informēja par studiju kredītu saņemšanas noteikumiem. Pagājušajā nedēļā tajos tika izdarīti nelieli grozījumi, kas precizē pērn radušās neskaidrības.
Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons stāsta, ka sagatavotie grozījumi noteikumos ir redakcionāli un tie nemaina kreditēšanas konceptuālās nostādnes, bet gan uzlabos kredīta pieejamību.
Kādus kredītus var saņemt students
Joprojām studiju kredītus var saņemt jebkurš, kas iestājies kādā Latvijas vai ārvalstu augstskolā vai jau sekmīgi mācās kādā studiju programmā. Taču studiju programmām jābūt akreditētām. Pašlaik valsts noslēgusi līgumus par studiju kredītu piešķiršanu ar divām bankām – Hansabanku un Latvijas Krājbanku.
Augstskolu studenti var saņemt divu veidu – studiju un studējošā – kredītu.
Studiju kredīts paredzēts studiju maksai. Tas nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru. Studiju laikā un laikposmā, kamēr nav sākts atmaksāt studiju kredītu (ne vēlāk kā 11 mēnešus pēc studiju beigšanas), kredīta procentu likme ir 0%. Sākot atdot kredītu, kredītņēmējam būs jāmaksā 5% gadā no atlikušās studiju kredīta summas.
Studējošā kredīts var tikt piešķirts klātienes pilnu laiku studējošajiem viņu ikdienas tēriņiem. Šā kredīta summa nav vienāda:
1. – 3. kursa studentiem ir līdz 60 latiem mēnesī; vecāko kursu studentiem, maģistrantiem un rezidentiem – līdz 80 latiem mēnesī; doktorantiem – līdz 100 latiem mēnesī. Šo kredītu izmaksā 10 mēnešus gadā, izņemot jūliju un augustu. Studējošā kredīta procentu likme ir 5% gadā. Šā kredīta procenti jāmaksā katru mēnesi, tāpēc summa tiek ieturēta no studentu konta.
Ja kredīta kopējā summa ir mazāka par 1000 latiem, kredītu atmaksā piecu gadu laikā, ik gadu atdodot piekto daļu no kopējās kredīta summas. Ja kredīts ir lielāks par 1000 latiem, to var atmaksāt 10 gadu laikā, attiecīgi katru gadu bankai atdodot desmito daļu no aizņemtās summas.
Kredīta nodrošinājums
Lai students varētu saņemt kredītu, viņam nepieciešami divi galvotāji, kas nav vecāki par 65 gadiem. Viņu ienākumiem jābūt regulāriem un vismaz vienas minimālās algas apmērā. Galvotājs var galvot par viena studenta abiem kredītiem, bet par vairākiem studentiem tikai gadījumā, ja studenti ir viņa bērni. Galvotājs nevar būt persona, kas pati saņēmusi kredītu no valsts budžeta līdzekļiem vai kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Līdz šim divu fizisko personu galvojums nebija nepieciešams kredītiem, kurus izsniedza bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī studējošajiem no trūcīgām ģimenēm. Studējošajiem no trūcīgām ģimenēm kredītiestāde izsniedz kredītu pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās pašvaldības galvojums. Jaunie noteikumu grozījumi noteic, ka pašvaldība turpmāk var sniegt galvojumu studiju un studējošā kredīta saņemšanai visiem studējošajiem (ne tikai no trūcīgām ģimenēm). Kredītu var nodrošināt arī ar nekustamā īpašuma ķīlu (dzīvokli, māju, zemi).
Mainot programmu, kredīts saglabājas
Kredītu izsniegšanas noteikumi skar arī iespējamo studiju programmas maiņu. Praksē sastopami gadījumi, kad, mainot studiju programmu, to satura atšķirības dēļ attiecīgajā kursā studentam jāmācās atkārtoti. Līdz šim dažas kredītiestādes gadījumos, kad students maina studiju programmu vai augstskolu, pieprasīja atmaksāt jau izmaksāto kredīta daļu, pamatojot to ar kredīta izsniegšanu noteiktas programmas apguvei vienā noteiktā augstskolā. Taču, ņemot vērā Augstskolu likumu, kurā ir paredzēts, ka studējošais ir tiesīgs mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē vai nodaļā, kredītiestādes izsniegtajam kredītam jāseko līdzi studentam. Taču jāņem vērā, ka kredīts piešķirts uz noteiktu laiku un nevar tikt izmaksāts divas reizes par vienu semestri. Proti, ja students vēlreiz mācīsies pirmajā kursā, kredītu viņš saņems jau par nākamo semestri, bet kopumā – par studiju programmā paredzēto laiku. Tāpēc, mainot augstskolu, studentam jārēķinās, ka kredīta nauda netiks izmaksāta par papildu studiju laiku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirms kredīta pieprasīšanas studējošajam būtu rūpīgi jāpārdomā augstākās mācību iestādes izvēle.
Sīkākas ziņas par kredītu piešķiršanu studentam var iegūt savas fakultātes vai augstskolas kredītu piešķiršanas komisijā, kur arī jāaizpilda un jāiesniedz pieteikuma anketa un pārējie dokumenti.
