Madlēnas un Tālivalža Bratkus lepnums ir mājas «Daukšas» Zaļenieku pagastā, kas šoruden kļūs par ģimenes īpašumu.
Madlēnas un Tālivalža Bratkus lepnums ir mājas «Daukšas» Zaļenieku pagastā, kas šoruden kļūs par ģimenes īpašumu. Pirmos gadus ēkā vēl nevarēja dzīvot, jo bija nepieciešams izremontēt kaut daļu no tās: «Māja nemīl tukšumu, tādēļ darījām visu, lai ātrāk to sakārtotu un varētu sākt dzīvot. No Aspazijas laika «Daukšām» maz kas palicis pāri. Toreiz tā bija koka ēka, kas nodegusi un atjaunota no ķieģeļiem. Dokumenti vēsta – lai arī dzejniece te dzimusi un dzīvojusi, viņai nav bijusi vēlēšanās Daukšās ilgi uzturēties. Arī vēlāk, kad no Rīgas vēlreiz braukusi uz Zaļeniekiem, literāte ar smeldzi un skumjām noraudzījusies uz Daukšām, bet viņai allaž pietrūcis drosmes tur iegriezties un pakavēties,» stāsta Madlēna Bratkus.
Atmodas laikā, kad uz brīdi Daukšas bija bez saimnieka, pazudušas daudzas vēsturiskas lietas. Tagad Bratkus ģimene dara visu, lai muzejs tiktu iekārtots no jauna. Daudz dāvinājuši vietējie pagasta ļaudis, draugi, kaimiņi un vienkārši labi cilvēki. Apkārtnes sakopšanā palīdzējuši pagasta ļaudis. Tagad viss, kas pašu rokām spēts, ir padarīts un Daukšas gaida meistara rokas. Viens no nozīmīgākajiem pēdējā laika notikumiem ir pirms diviem gadiem Daukšās uzņemtā dokumentālā filma «Aspazija».
