Uz Pagastu apvienības valdes ārkārtas sēdi vakar bija sanākuši pagastu vadītāji, lai vēlreiz pārrunātu jauno administratīvi teritoriālās reformas modeli, ko piedāvā «Jaunais laiks».
Uz Pagastu apvienības valdes ārkārtas sēdi vakar bija sanākuši pagastu vadītāji, lai vēlreiz pārrunātu jauno administratīvi teritoriālās reformas modeli, ko piedāvā «Jaunais laiks».
Jaunais modelis piedāvā vairāk nekā 500 līdzšinējo pašvaldību vietā izveidot 33 uz pašreizējo rajonu un lielo pilsētu bāzes. Sanāksmē pagastu vadītāju domas dalījās– vieni bija gatavi atbalstīt jauno modeli, bet citi ( vairākums) kategoriski iestājās pret to.
Krasi pret jauno politiku nostājās Ozolnieku pagasta priekšsēdētājs Māris Ainārs. Viņš uzsvēra, ka pagasts pratis strādāt veiksmīgi un pašvaldību izlīdzināšanas fondā Ozolnieki ieskaitījuši vērā ņemamu summu. Viņaprāt, realizējot jauno reformas modeli, klaji tiek bremzēta demokrātija valstī un ne iedzīvotājiem, ne viņu vēlētajiem deputātiem nav nekādas teikšanas. M.Ainārs sanāksmē uzsvēra, ka arī Ozolnieku pagasta iedzīvotāji ir stingri pret topošajām reformām un gatavi pieņemt radikālus lēmumus. Pagasta priekšsēdētājs solīja pat nevardarbīgu pretošanos kā Latvijas atmodas pirmsākumos puča laikos.
Pagastu apvienības valdes sēdē tika pieņemti trīs lēmumi, kuros uzsvērts, ka valdība tā vietā, lai vērtētu pašvaldību prasības par sekmīgas reformas nepieciešamību un investīciju piesaisti, gatava likvidēt mazās pašvaldības. Pagastu priekšsēdētāji pauda arī bažas par valdības centieniem atgriezties pie izpildkomiteju centra ieceltiem darbiniekiem, tādējādi aizstājot vēlētos deputātus. Tika nolemts 5. septembrī sasaukt Latvijas pagastu pašvaldību kopīgu sapulci, kurā piedalītos arī pagastu deputāti, lai atkārtoti paustu savu viedokli par valdības attieksmi pret demokrātiju un pretotos reformām.
