Vakarrīt Jelgavas pils fasādes remonta gaitā būvfirmas «Fasādes portāls» mūrnieks Gaitis Jakovels sienā, izņemot nodrupušu ķieģeli, atrada nišu ar pieauguša cilvēka galvaskausu.
Vakarrīt Jelgavas pils fasādes remonta gaitā būvfirmas «Fasādes portāls» mūrnieks Gaitis Jakovels sienā, izņemot nodrupušu ķieģeli, atrada nišu ar pieauguša cilvēka galvaskausu.
Niša atrodas apmēram 14 metru augstumā starp trešā stāva logu un jumta dzegu. Diezgan droši, ka šāds mūrējums varēja tapt pils būvniecības laikā – tas ir, no 1738. līdz 1740. gadam. Pēc LLU direktora vietnieka Valda Āboliņa domām, par to liecina fakts, ka mūrnieka G.Jakoveļa izkustinātais apdrupušais ķieģelis bija mūrēts ar kaļķu javu, kādu 19. gadsimtā vairs nelietoja. Būvdarbi unikālā atraduma vietā tūlīt tika pārtraukti, un pusdienlaikā tur ieradās Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks pazīstamais arheologs Guntis Zemītis.
Pēc atraduma fotofiksācijas viņš galvaskausu ievietoja mugursomā un aizveda uz Rīgu antropoloģiskai ekspertīzei. «Ziņām» viņš teica: «Godīgi sakot, tas ir brīnumains atradums, kas, manuprāt, saistās ar celtņu ziedojumu rituālu un ir pazīstams daudzām indoeiropiešu tautām.
Tas ir vienīgais gadījums Latvijā, kad ir neapstrīdami konstatēts šāds ziedojuma gadījums, kurā izmantoti cilvēka kauli. Līdz šim kaut kas no cilvēka žokļa kaula ir atrasts XI gadsimta Daugmales pilskalnā. Iespējams, cilvēku kaulu atliekas ir konstatētas zem kāda nama Vecrīgā Minsteres ielā. Taču tur pilnīgas skaidrības nav. Jaunajos laikos, kad tika būvēta Jelgavas pils, cilvēku kaulus celtņu ziedojumos parasti nelika. Tolaik par šim nolūkam visnoderīgāko tika uzskatīts dzīvnieka maitas kauls. Iespējams, ka galvaskausa iemūrējums saistīts ar senajām atmiņām par cilvēku kaulu ziedojumiem.»
Celtnieki, kas blakus turpināja fasādes remontdarbus, jokoja, ka zinātnieki «neļaujot zēnam mierīgi gulēt». Guntis Zemītis domā, ka antropologiem izdosies noteikt galvaskausa īpašnieka dzimumu, vecumu un vispārīgos vilcienos arī antropoloģisko tipu.
