Sarkanas, zilas, melnas un dzeltenas – tādas ogas mēs lasām. Visi zina, ka ogas vajag ēst un jo vairāk, jo labāk, bet no kurienes tās cēlušās un kāpēc tik veselīgas?
Sarkanas, zilas, melnas un dzeltenas – tādas ogas mēs lasām. Visi zina, ka ogas vajag ēst un jo vairāk, jo labāk, bet no kurienes tās cēlušās un kāpēc tik veselīgas?
Piemēram, avenes ir rožu dzimtas krūms. Savvaļas avenes tiek lietotas jau ļoti sen. Tik garšīgās un saldās dārza avenes radušās no meža avenēm, kas daudzviet mērenā klimata joslās, tātad arī pie mums, sastopamas vēl arvien. Šīs ogas un to sulu plaši lieto pārtikā. Veci ļaudis zina teikt, ka avenes (ne tikai ogas) ir ļoti ārstnieciskas. Visbiežāk avenes ēd, lai mazinātu temperatūru, jo tām piemīt sviedrējoša un arī pretiekaisumu iedarbība.
Brūklenes savukārt ir daudzgadīgs mūžzaļš ēriku dzimtas pundurkrūms, ko Latvijā atrod daudzviet. Brūkleņu ogas (arī sula) ļoti labi saglabājas svaigā veidā pat bez cukura. Arī brūklenēm piemīt sviedrējoša iedarbība, vēl tās normalizē vielmaiņu.
Dzērvenes arī pieder ēriku dzimtai un aug purvos. Tās ir vienas no vērtīgākajām savvaļas ogām. Lietojot dzērvenes uzturā, ļoti labi varam nodrošināties pret mikrobiem. Tām arī piemīt pretiekaisuma iedarbība, un noteikti katram no mums vecāki likuši slimības laikā dzert dzērveņu dzērienu, lai mazinātu temperatūru.
Pašlaik var jau sākt našķoties ar gatavām ērkšķogām, kas cēlušās no līdzīgām savvaļas ogām. Ērkšķogas ir ļoti iecienītas mūsu dārzos, jo labi ražo un ir garšīgas gan svaigas, gan sulās un ievārījumos. Interesanti, ka arī ērkšķogām, kuras uzskatām par ierastām ogām, piemīt ārstnieciskas īpašības. Piemēram, ērkšķogu lietošana uzturā uzlabo vielmaiņu. Tikpat bieži kā ērkšķogas Latvijas dārzos ir sastopamas jāņogas. Arī tās cēlušās no savvaļas krūmiem. Starp citu, sarkano jāņogu lietošana uzturā veicina ēstgribu, tām piemīt pretiekaisuma īpašības.
Kazenes ir rožu dzimtas daudzgadīgi augi, ko nereti mēdz dēvēt arī par melnajām avenēm. Tāpat kā avenes, arī kazenes ir ārstnieciskas. Tās pazemina temperatūru un ir labs sviedrējošs līdzeklis. Kazeņu augļos ir ļoti daudz C vitamīna.
Arī purvainās vietās sastopamajām lācenēm ir līdzīgas īpašības – tās ieteicams lietot kā sviedrējošu līdzekli.
Savukārt mellenes, kuras vēl var pagūt saēsties, ir labas gremošanas orgānu slimību un zarnu infekciju gadījumā. Ne velti jau no seniem laikiem mellenes lieto, ja piemetusies caureja.
Otras melnās ogas upenes, tautā sauktas arī par melnajām jāņogām, ir lielisks C vitamīna avots. Tieši upenes iesaka lietot apaukstēšanās gadījumā, jo tām ir temperatūru pazeminoša un sviedrējoša iedarbība un tās veicina ēstgribu. Upenēm ir arī urīndzenošas īpašības. Pašlaik upenes ir gatavas, un der pagatavot to ievārījumu vai, piemēram, ogas sasaldēt.
***
Vai tu pazīsti odziņas?
Avenes – samtaini sarkanas ogas, aveņu kauli (stiebri) brūni.
Mellenes – violeti melnas ogas, pelēkzaļas, apaļas lapiņas.
Zilenes – miltaini zilas ogas, brūni krūma zariņi, pelēkzaļas lapiņas.
Lācenes – līdzīgas bālai dārza zemenei, viena oga garā pūkainā kātiņā. Tās sauc arī par spradzenēm, jo pie tām mielojas spradži un kukaiņi.
Kazenes – spoži violetas melnas ogas. Dzeloņi brūni, un lapu kāti vietām sarkanīgi.
Brūklenes – spoži sarkanas ogas, negatavās ir krējuma krāsā, mētras sulīgi zaļas.
Dzērvenes – gaišsarkanas vai bāli sārtas ogas, tievos kātiņos kā diegos sakārtas, mētras tumšzaļas, ogas nogatavojas vēlu rudenī un pēc salnām kļūst tumši sarkanas.
Ērkšķogas – mazliet pūkainas ogas dažādās krāsās, krāsa – no gaiši zaļganas līdz tumši sarkanīgi violetas.
Jāņogas – sarkanas odziņas ķekariņā, ir arī gaišo jāņogu šķirne – ar gaiši dzeltenām ogām.
Upenes – melnas ogas tādos pašos ķekaros kā jāņogas, nereti tiek sauktas arī par melnajām jāņogām.
